Ko nozīmē “Conditio Sine qua Non”?

Daudzu tiesību sistēmu saknes visā pasaulē meklējamas senās Romas tiesību sistēmā. Rezultātā daudzi likumā lietotie termini un jēdzieni joprojām tiek apzīmēti ar to sākotnējo latīņu nosaukumu. Viens no šādiem jēdzieniem ir “conditio sine qua non”. Burtiskais tulkojums ir neaizstājama vai būtiska sastāvdaļa vai nosacījums, bez kura kaut kas nevarētu notikt vai pastāvētu. Conditio sine qua non tiek izmantots tiesību jomā, kas pazīstama kā delikts, un tiek uzskatīts, ka tas ir noteikuma “bet par” izcelsme.

Ir vairākas situācijas, kad šī frāze ir piemērota. Ikreiz, kad kaut kas nebūtu noticis, ja vien vispirms nenotiktu kaut kas cits, tiek uzskatīts, ka predikatīvais notikums ir conditio sine qua non. Piemēram, ASV, iespējams, nebūtu iestājusies Otrajā pasaules karā, ja nebūtu notikusi Pērlhārboras bombardēšana. Šis notikums bija Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās karā conditio sine qua non.

Lai gan šī frāze ir nonākusi politikā, ekonomikā un medicīnā, tās izcelsme ir tiesību aktos. Conditio sine qua non jēdziens veido pamatu mūsdienu jēdzienam “bet par” deliktu tiesībās. Deliktu tiesības ir tiesību joma, kas attiecas uz ievainojumiem, gan fiziskiem, gan emocionāliem.

Lai gan jurisdikcijas var ievērot dažādas tiesību normas, lai risinātu deliktu lietas, lielākā daļa ir pieņēmušas kādu noteikuma “bet par” versiju. Vienkāršiem vārdiem sakot, noteikums “bet par” paredz, ka, nosakot, vai atbildētājs ir atbildīgs par prasītājam nodarītajiem ievainojumiem, tiesai ir jāuzdod jautājums: “Bet vai atbildētāja darbība vai bezdarbība būtu prasītājs. ievainots?” Ja atbilde uz jautājumu ir nē, tad atbildētājs parasti tiek saukts pie atbildības.

Noteikums “bet par” ir svarīgs gadījumos, kad atbildība ir sarežģīta, piemēram, ja ir vairāki potenciālie atbildētāji vai ja darbības, kas iejaucas, apgrūtina atbildības noteikšanu. Tādos gadījumos kā šie, var būt vairāk nekā viens atbildētājs vai vairāk nekā viena darbība vai bezdarbība, kas kopā izraisa prasītāja miesas bojājumus. Šādā gadījumā tiesai ir jāizskata katrs iespējamais atbildētājs un jānosaka, vai viņš ir izdarījis vai nav izdarījis kaut ko tādu, kas izraisīja vai veicināja prasītāja miesas bojājumus.