“Dzīvs un kicking” ir angļu idioma, kas attiecas uz kādu vai kaut ko, kas ne tikai joprojām ir dzīvs, bet joprojām ir aktīvs. Šī frāze nozīmē, ka tās subjekts var tikt uzskatīts par mirušu tiešā vai pārnestā nozīmē, taču tajā joprojām ir daudz dzīvības. Šī frāze ir pietiekami kaļama, lai to izstieptu no tās burtiskās nozīmes, iekļaujot aprakstus par sporta komandām, kuru izredzes vienā brīdī šķietami izmirušas, tagad ir dzīvas un veselas. Vairumā gadījumu “dzīvs un spārdīšana” pirmo reizi tika izmantots un ieguva savu popularitāti Amerikā 19. gadsimtā.
Angļu valodā var izmantot frāzi, kuras nozīme var šķist neloģiska, ja ņem vērā tikai attiecīgo vārdu burtiskās definīcijas. Šāda frāze ir pazīstama kā idioma, un tā iegūst savu nozīmi no tā, kā tā laika gaitā tiek izmantota kultūrā. Šīs idiomas ļauj runātājam pievienot kādu garšvielu un krāsu viņa vai viņas sarunām. Viena īpaši izteiksmīga idioma ir frāze “dzīvs un spārdošs”.
Šis idiomātiskais izteiciens parasti attiecas uz kādu vai kaut ko, kas, iespējams, ir aizmirsts vai pat uzskatīts par pazaudētu vai neesošu. Frāze darbojas kā pretstats šim pieņēmumam. Patiesībā vārds “spārdīšana” liek domāt, ka attiecīgā persona vai lieta dara vairāk, nekā tikai izdzīvo. Turpretim persona vai lieta joprojām ir aktīva un enerģiska. Piemēram, kāds varētu teikt: “Es domāju, ka šī avīze bija izbeigta pirms gadiem, bet vakar uzzināju, ka tā joprojām ir dzīva un spārda.”
Acīmredzot visburtiskākā frāzes interpretācija būtu, ja tā attiektos uz kādu, kurš tika uzskatīts par mirušu, bet patiesībā ir dzīvs. Šīs konkrētās idiomas lietojums ir daudz plašāks nekā tikai šaurais lasījums. Faktiski šo frāzi bieži izmanto sporta rakstnieki un sporta vadītāji, lai aprakstītu komandu, kas ir atgriezusies no šķietami nepārvaramas robežas. Piemēram, apsveriet teikumu: “Šķiet, ka mājiniekiem nebija cerību uzvarēt, taču pēc 10 punktu gūšanas viņi nepārprotami ir dzīvi un spārda.”
Frāze “dzīvs un spārda” nāca modē Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimtā. Tāpat kā ar daudzām idiomām, nav skaidrs, kurš ir izdomājis šo frāzi. Tomēr tā joprojām ir idioma, kas tiek bieži izmantota, iespējams, tās uzbudinošā rakstura dēļ.