Termins “ilgtspējība” bieži tiek izmests publiskajā diskursā, īpaši diskusijās par vidi. Tomēr ne visi ir pārliecināti par ilgtspējības nozīmi, un dažādi cilvēki par to domā atšķirīgi. Vārda “ilgtspējīgs” etimoloģija ietver latīņu vārdus, kas nozīmē noturēties no apakšas. Lielākā daļa vārdnīcu definē “ilgtspējību” kā spēju turpināt darbību bez neveiksmes vai sabrukuma riska. Spēcīga ēka ir ilgtspējīga, jo tā spēj izturēt slodzi bezgalīgi. Kailcirte nav ilgtspējīga, jo tā atdala koku platību, ko nevar aizstāt, un pakļauj vidi papildu ietekmei, jo zeme ir pakļauta.
Vides ziņā ilgtspējība nozīmē, ka darbību var turpināt bezgalīgi ar nelielu vai pārvaldāmu ietekmi uz vidi. Tā kā vides veselība ir cieši saistīta ar sabiedrības veselību kopumā, ilgtspējīgas prakses nodrošina, ka Zemes resursi būs pieejami nākamajām paaudzēm un ka būs Zeme, uz kuras tos baudīt. Šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi koncentrējas uz ilgtspējību vai nu kā citu uzņēmumu konsultanti, vai kā daļa no savas korporatīvās misijas.
Kā vides jēdziens ilgtspējība pastāv kopš 1700. gadiem, kad Eiropas mežsaimniecība sāka saskarties ar krīzi mežizstrādes dēļ. Mežsaimnieki saprata, ka kokmateriāli ir jāapsaimnieko rūpīgāk, un koki būs jāpārstāda pēc ievērojamas ražas novākšanas. Tika uzsākta sadarbība, lai atjaunotu Eiropas mežus, īpaši Vācijā, un radās Nachhaltigkeit jeb ilgtspējības jēdziens. Koksnes ieguvēji saprata, ka, ja viņi turpinās savu pašreizējo praksi, mežs izzudīs, tāpēc viņi tos mainīja, lai padarītu tos ilgtspējīgus.
Ilgtspējības mērķis ir līdzsvarot cilvēku sabiedrības vajadzības ar vides vajadzībām, saglabājot visas radības uz Zemes, lai tās varētu izmantot un baudīt. Ilgtspējība veicina bioloģisko daudzveidību, unikālu ekosistēmu saglabāšanu, vides veselību un augstu dzīves kvalitāti. Lielākajai daļai valdību ir oficiālas aģentūras, kas veicina ilgtspējību; Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Vides aizsardzības aģentūra, kā arī daudzas citas, strādā, lai radītu tīru un veselīgu vidi, izmantojot regulējumu, pārbaudes, izpildi un izglītošanu.
Divdesmitajā gadsimtā daudzi zinātnieki sāka saprast, ka, lai izdzīvotu kā suga, cilvēkiem ir jāapzinās sava vide. Turklāt tika saprasts, ka pasaule ir milzīga slēgta ekosistēma un ka bojājumi vienai Zemes daļai var ietekmēt citas Zemes daļas. Rezultātā cilvēcei ir jāstrādā kopā, lai veicinātu ilgtspējību un samazinātu tās ietekmi uz pasauli, ja tā vēlas turpināt pastāvēt. Ilgtspējība ir svarīga no apkārtnes līdz starptautiskam līmenim, un ikviens iedzīvotājs uz Zemes var dot ieguldījumu globālajos centienos dzīvot ilgtspējīgāku, veselīgāku dzīvi.