Vārdam moot ir vairākas definīcijas, kuras pašas par sevi ir strīdīgas. Parasti šo vārdu bieži lieto, lai aprakstītu tēmu, par kuru vairs nav vajadzīgas debates. Godājamā Džesija Džeksone 1990. gadu sākumā sestdien Night Live bieži tika apspīdēta par savu skaņu: “Jautājums ir strīdīgs”.
Pašreizējais šī termina lietojums būtiski atšķiras no sākotnējā anglosakšu lietojuma, no kura šis vārds cēlies. Moot nozīmēja tikšanos, bieži vien pilsētas sanāksmi, un to varētu rakstīt kā “mot”. To nevajadzētu sajaukt ar franču mot, kas nozīmē vārdu. Sanāksmē var rasties strīdīgi jautājumi. Strīds bija forums diskusiju tematu risināšanai un tādējādi noved pie definīcijas kā strīdīgs vai apspriežams punkts.
Skaidrs, ka pašreizējais lietojums ir novedis pie tā, ka vārds nozīmē absolūtu pretstatu strīdam vai apstrīdamam. Tā vietā tas ir atrisināts jautājums, kas nozīmē, ka strīds un debates ir notikušas pirms jautājuma izskatīšanas. Tomēr juridiskajā lietojumā sākotnējā definīcija var būt piemērotāka.
Piemēram, piedalīšanās tiesvedībā ir bieža tiesību studentu nodarbe. Šo terminu dažreiz var izmantot kā sinonīmu tiesas procesam. Tiesā skolēni var debatēt un strīdēties par jautājumiem. Bieži vien tiesas procesa izspēle atšķiras no tā, ka tā mēdz strīdēties par faktiem žūrijas priekšā. Prasības tiesā studenti, visticamāk, argumentēs informāciju par tiesību aktu, kas varētu būt aktuāli, iesniedzot juridiskas ziņas un mutvārdu argumentus.
Lai sajauktu lietas, tiesību jautājumā strīdīgs jautājums ir tāds, ko tiesnesis neizskata, jo par to iepriekš ir lēmis cits tiesnesis. Šajā gadījumā šis vārds ir sinonīms godājamā Džeksona lietotajam terminam. Tas ir teoretizēts gan tiesībās, gan kopējā valodā, šis termins patiesībā varētu būt ciešāk saistīts ar terminu mēms. Punkts, par kuru vairs nevar strīdēties, būtībā ir pelnījis klusēšanu vai nekādu atbildi. Tas ir kluss vai kluss, un tam vairs nav nepieciešamas diskusijas vai debates.
Vārdam “moot” ir tendence demonstrēt angļu valodas slideno un mainīgo raksturu. Vārds, kuram ir pretējas definīcijas, liecina, ka mūsu valoda pastāvīgi mainās. Galu galā varētu pieņemt, ka vārda lietojumam ir tendence uz vienu definīciju, tāpat kā tagad ir tendence uz definīciju, ka nav vajadzīgas debates. Tomēr šis jautājums ir strīdīgs.