Nota bene ir latīņu frāze, kas tulkojumā nozīmē “labi atzīmējiet”. Darbības vārds nota ir vienskaitļa atvasinājums no notare, to note. Parasti saīsināts kā NB, nota bene tiek izmantots, lai pievienotu uzsvaru un liktu dokumenta lasītājam īpaši uzmanīgi lasīt turpmāko materiālu. Šī imperatīva izmantošana ir līdzvērtīga skaidra norādījuma rakstīšanai, lai pievērstu īpašu uzmanību. NB ir izplatīts saīsinājums juridiskajos dokumentos, kā arī akadēmiskajā, zinātniskajā, matemātiskajā un tehniskajā rakstībā.
Profesori izmanto NB, lai uzsvērtu norādījumus, kas studentam jāievēro, kursa programmā vai laboratorijas instrukciju komplektā. Nota bene sadaļa bieži tiek pievienota garāku instrukciju kopas beigām, īpaši akadēmiskā kontekstā, lai pievērstu uzmanību bieži sastopamām procesuālām kļūdām. Kā saīsinājums matemātiskā vai statistikas kontekstā NB apzīmē punktus, kas ir būtiski pierādījumam vai konkrētas problēmas risināšanai. Pētījuma ziņojumā vai žurnāla rakstā NB tiek izmantots, lai pievērstu uzmanību pārsteidzošiem, mulsinošiem vai smalkiem punktiem, kas tomēr ir būtiski, lai izprastu datu analīzes rezultātā izdarītos secinājumus.
Juridiskā vidē nota bene izmanto, lai atzīmētu materiāla sadaļu, kas ir būtiska, lai izprastu dokumenta mērķi. Tas ir arī noderīgi, lai pievērstu lasītāja uzmanību materiālam, kas var būt mulsinošs un kam nepieciešama padziļināta analīze. Materiāls, kas ir īpaši sarežģīts vai uz virsmas šķiet pretrunīgs vai pretrunīgs, bieži tiek atzīmēts ar šo saīsinājumu. Kad parādās nota bene, tā darbojas kā ceļvedis lasītājiem, ka viņiem vajadzētu piebremzēt un kritiski izskatīt sekojošo materiālu.
Lai gan šis lietojums nav tik izplatīts, NB ir arī nulla bona saīsinājums, kas tulkojumā nozīmē “nav preču”. Šis ir arī saīsinājums, ko izmanto juridiskos apstākļos, un ir svarīgi izmantot kontekstu, lai saprastu, ko NB apzīmē konkrētajā dokumentā. Nulla bona norāda, ka atbildētājam tiesvedībā nebija mantu vai mantu, kas būtu vērtīga aktīvu arestēšanai.
Konvencija ir tāda, ka nota bene vienmēr tiek saīsināts ar lielajiem burtiem, un tas attiecas uz vienskaitļa lasītāju. Notate bene, daudzskaitļa forma, parasti netiek saīsināta. Tā vietā, lai to izmantotu rakstiskā dokumentā, notate bene parasti tiek izrunāta skaļi, lai uzdotu klausītāju grupai pievērst īpašu uzmanību nākamajai runas daļai.