Neskaitiet cāļus, pirms tie izšķīlušies, ir vecs sakāmvārds, kas kopumā nozīmē, ka nerīkojieties tā, it kā jums kaut kas būtu, pirms tas jums patiešām ir. To var izmantot, lai atsauktos uz daudzām lietām, sākot no fiziskiem objektiem līdz notikumiem, kas vēl nav notikuši.
Piemērs varētu vislabāk ilustrēt, kad frāze tiks lietota. Pieņemsim, ka cilvēks piesakās darbā ar augstu atalgojumu un uzzina, ka ir pieņemts darbā. Viņi nekavējoties izbrauc un iegādājas jaunu automašīnu, lai gan pašlaik viņiem nav naudas, lai atļautos ikmēneša maksājumus. Viņi pieņem, ka ar savu jauno algu viņi to varēs atļauties. Šajā brīdī varētu būt lietderīgi viņiem pateikt: “Neskaitiet savus cāļus, pirms tie izšķīlušies.” Tas ir tāpēc, ka viņiem faktiski nav naudas; viņi paļaujas uz kaut ko, kas vēl nav noticis.
Paruna nāk no senas fabulas, ko parasti attiecina uz Ezopu. Ezops bija grieķu vergs, kurš uzrakstīja milzīgu pasaku kopumu, katrai no tām bija paredzēts ilustrēt vienu punktu, un bieži vien beidzās ar vienas rindiņas sakāmvārdu, piemēram, Neskaiti cāļus, pirms tie izšķiļas. Viņš dzīvoja 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, un viņam ir piedēvēti simtiem pasaku, lai gan nav skaidrs, cik daudz viņš ir sarakstījis.
Fabula, no kuras izriet morāle, ir vienkārša, parasti tikai dažas rindiņas gara. Vispārējais stāsts ir šāds:
Jauna slaucēja gāja uz ciematu, nesot uz galvas spaini piena, ko pārdot tirgū. Ejot viņa sāka domāt, ko darīt ar naudu, ko viņa nopelnīja, pārdodot pienu. “Es nopirkšu dažas vistas no Teonijas,” viņa domāja, “un kad tās katru dienu dēs olas, es tās pārdošu Liates. Par to naudu es varēšu nopirkt visskaistākās drēbes, un, kad iešu uz tirgu, puiši visi uz mani skatīsies ar mīlestību. Kasandra būs greizsirdīga, bet man būs vienalga, un, kad viņa uz mani paskatās, es šādi mētāšu galvu. Un viņa atmeta matus atpakaļ, izlejot pienu pa visu zemi. Viņa atgriezās mājās un pastāstīja savai mātei, kas noticis, un viņas māte atbildēja: “Ak, mans bērns. Neskaitiet savus cāļus, pirms tie izšķīlušies.
Fabula pirmo reizi angļu valodā parādījās 16. gadsimta beigās šādā formā: “Mani mazuļi vēl nav saskaitāmi”, un neilgi pēc tam kā kaut kas tuvāks mūsējam, piemēram, “Es gribētu lai viņš neskaita savus cāļus tik drīz, pirms tie izšķilušies.