TJG Online
Advokāti un likums

Kurā tiesā jāvēršas ar savu lietu?

Īsā atbilde

Latvijā tiesu sistēmai ir divi atsevišķi zari: vispārējās jurisdikcijas tiesas izskata civillietas un krimināllietas, bet administratīvās tiesas izskata strīdus ar valsts un pašvaldību iestādēm. Pirmais solis ir noteikt, kurā zarā jūsu strīds vispār ietilpst.

Vienkāršākais atšķiršanas paņēmiens ir jautājums, kas atrodas otrā pusē. Ja strīds ir ar privātpersonu vai uzņēmumu, piemēram, par parādu, īri, darba tiesībām, mantojumu vai bojātu preci, tas ir civiltiesisks strīds, un lieta iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ja iestāde ir pieņēmusi jums nelabvēlīgu lēmumu, piemēram, atteikusi pabalstu, būvatļauju vai uzlikusi nodokļu maksājumu, tad tas ir administratīvais akts, un ceļš ved uz administratīvo tiesu.

Vispārējās jurisdikcijas zarā pirmā instance ir rajona vai pilsētas tiesa, apelācijas instance ir apgabaltiesa, bet kasācijas instance ir Augstākās tiesas Senāts. Atsevišķi darbojas Ekonomisko lietu tiesa, kurai nodotas noteiktas ekonomiska un finansiāla rakstura lietu kategorijas. Kasācijā tiesa vairs nevērtē faktus, bet tikai to, vai zemākā instance pareizi piemērojusi tiesību normas, un sūdzības sagatavošanai parasti nepieciešams zvērināts advokāts.

Administratīvajā zarā struktūra ir līdzīga: Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Svarīga īpatnība ir tā, ka pirms tiesas gandrīz vienmēr ir jāizmanto apstrīdēšana pašā iestādē vai tās augstākā iestādē. Ja šis solis izlaists, pieteikumu tiesā visdrīzāk atstās bez izskatīšanas, un termiņš pa to laiku var būt jau pagājis.

Termiņi šajās lietās ir īsi un tos neatjauno bez svarīga iemesla. Lēmumā vai vēstulē no iestādes vienmēr ir sadaļa par pārsūdzēšanas kārtību un termiņu; tieši tā ir vissvarīgākā rindkopa visā dokumentā, un tieši to visbiežāk neizlasa. Ja termiņš tuvojas beigām un jurists vēl nav atrasts, pieteikumu var iesniegt īsu, lai iekļautos termiņā, un papildināt to vēlāk.

Jāzina arī, kura konkrētā tiesa. Civillietās prasību parasti ceļ pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses; strīdos par nekustamo īpašumu noteicoša ir īpašuma atrašanās vieta, bet patērētājam likums dažos gadījumos dod izvēles iespēju. Nepareizi izvēlēta tiesa nozīmē zaudētu laiku, tāpēc pirms iesniegšanas piekritību ir vērts pārbaudīt Civilprocesa likumā vai tiesu portālā.

Pirms prasības iesniegšanas ir vērts apsvērt lētākus ceļus. Nelielām summām civilprocesā pastāv vienkāršota maza apmēra prasību kārtība, parādos noder saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, bet konfliktos, kur attiecības jāsaglabā, piemēram, ģimenes lietās vai ilgtermiņa sadarbībā, darbojas sertificēti mediatori. Valsts nodevas apmērs civillietā ir atkarīgs no prasības summas, tāpēc kopējās izmaksas ir vērts saskaitīt jau pašā sākumā.

Kas ir Satversmes tiesa un kad tā palīdz

Satversmes tiesa neizskata parastus strīdus un nepārvērtē citu tiesu spriedumus pēc būtības. Tā vērtē, vai pati tiesību norma atbilst Satversmei. Iedzīvotājs var iesniegt konstitucionālo sūdzību, ja norma aizskar viņa pamattiesības un ja pārējie tiesību aizsardzības līdzekļi ir izsmelti.

Ja lieta skar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, Latvijas tiesa var vai dažkārt tai ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā var vērsties tikai pēc visu nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanas un noteiktā termiņā.

Ko sagatavot pirms iesniegšanas

Savāciet rakstiskos pierādījumus: līgumu, rēķinus, maksājumu uzdevumus, saraksti un iestādes lēmumu ar pielikumiem. Uzrakstiet notikumu hronoloģiju ar datumiem. Tiesa vērtē to, kas ir dokumentos, nevis to, kas šķiet pašsaprotami, un daudzas lietas tiek zaudētas nevis tāpēc, ka taisnības nebūtu, bet tāpēc, ka tā nav pierādāma.

Informāciju par tiesu sēžu laikiem, dokumentu veidlapas un elektronisko lietu pieejamību nodrošina Latvijas tiesu portāls. Ja ienākumi ir zemi, noteiktās lietu kategorijās pastāv valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, un pieteikumu tai var iesniegt vēl pirms prasības sagatavošanas.

Cik tas maksā un cik ilgi velkas

Izmaksas veido valsts nodeva, ar lietu saistītie izdevumi, piemēram, ekspertīzes, un jūsu pārstāvja honorārs. Ja lietu vinnējat, tiesa var piespriest daļu izdevumu atlīdzināšanu no zaudējušās puses, taču advokāta izmaksu atlīdzība ir ierobežota, tāpēc uz pilnu atmaksu rēķināties nevar.

Lietas ilgums ir atkarīgs no kategorijas un instancēm, un pilns cikls līdz kasācijai mēdz ieilgt gadiem. Tāpēc pirms prasības ir vērts godīgi novērtēt, vai strīda summa attaisno laiku un nervus, un vai lētāks risinājums nav rakstisks izlīgums ar skaidru maksājumu grafiku, ko vēlāk var padarīt izpildāmu.

Avoti