Kā Latvijā novērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Visbiežākā reālā saskarsme ar šo regulējumu nav krimināllieta, bet bankas jautājums par līdzekļu izcelsmi. Tas nav aizdomu izteikums, bet likumā noteikta pienākuma izpilde, un banka to uzdod arī pilnīgi likumpaklausīgiem klientiem, kad mainās darījumu raksturs: pēkšņa lielāka ienākoša summa, nekustamā īpašuma pārdošana, mantojums, naudas saņemšana no ārvalstīm.

Iznākumu izšķir dokumenti, nevis paskaidrojumi. Derīgs ir pirkuma vai dāvinājuma līgums, mantojuma apliecība, darījuma konta izraksts, ienākumu izziņa vai deklarācija. Ieteikums ir vienkāršs un praktisks: dokumentu, kas pamato lielāku darījumu, saglabājiet uzreiz, nevis meklējiet to pēc gadiem. Atbildēt bankai ir vērts rakstiski un pēc būtības; atteikšanās atbildēt parasti beidzas ar darījumu attiecību izbeigšanu, un pienākums klientu uzņemt bankai nav.

Ja klients uzskata, ka finanšu pakalpojuma sniedzējs rīkojies nepamatoti, sūdzību var iesniegt Latvijas Bankai, kas uzrauga finanšu tirgus dalībniekus. Jārēķinās, ka banka nedrīkst atklāt, vai tā par klientu ir ziņojusi Finanšu izlūkošanas dienestam; šis aizliegums izskaidro klusēšanu, kas klientiem šķiet visneizprotamākā.

Šos trīs jēdzienus jauc pastāvīgi. Legalizācija nozīmē darbības ar mantu, kas iegūta noziedzīgā ceļā, lai tai piešķirtu likumīgas izcelsmes izskatu. Izvairīšanās no nodokļiem nozīmē, ka pati darbība ir likumīga, bet ienākums tiek slēpts no valsts. Krāpšana ir mantas iegūšana ar viltu. Pārbaudes jautājums: vai nelikumīga ir naudas izcelsme vai tikai tās deklarēšana.

Vienlaikus jāsaprot, ka Latvijā šīs robežas pārklājas. Izvairīšanās no nodokļiem ir noziedzīgs nodarījums, tāpēc no tā gūtie līdzekļi var tikt vērtēti arī kā noziedzīgi iegūti, un tas ir iemesls, kāpēc nodokļu lietas nereti pārtop par legalizācijas lietām. Atsevišķi pastāv arī kriminālprocesuālā noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pārbaude, kurā, izmeklētājam pamatojot noziedzīgu izcelsmi, pierādīšanas nasta par mantas likumīgo izcelsmi pāriet uz personu.

Divi noteikumi ir jāzina arī tiem, kas ar finanšu jomu nesaistās. Šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar skaidru naudu, kuras vērtība sasniedz Eiropas Savienības regulā noteikto slieksni, tā ir jādeklarē muitā; šobrīd šis slieksnis ir 10 000 eiro, un kontroli veic Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas. Nedeklarēšanas sekas ir naudas aizturēšana un sods, arī tad, ja nauda ir pilnīgi likumīga.

Otrs noteikums attiecas uz saimniecisko darbību: likums „Par nodokļiem un nodevām“ ierobežo skaidrā naudā veicamo darījumu apmēru un nosaka pienākumu par noteikta apmēra skaidras naudas darījumiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam. Aktuālie sliekšņi jāskatās likuma spēkā esošajā redakcijā, jo tie ir mainīti vairākkārt.

Ja līdzekļi ir iesaldēti, ja saņemts uzaicinājums uz pārrunām izmeklēšanas iestādē vai ja uzsākts kriminālprocess, vajadzīgs advokāts, kas strādā krimināltiesībās un finanšu noziegumu lietās. Atbilstības jomas konsultants, kas palīdz uzņēmumam sakārtot iekšējās kontroles sistēmu, šajā situācijā aizstājējs nav, jo viņam nav aizstāvja statusa un uz viņa saraksti neattiecas aizsardzība.

Uzņēmumam, kas ir likuma subjekts, savukārt ir vērts ieguldīt iekšējās kontroles sistēmā pirms pārbaudes, nevis pēc tās. Uzraugi, tas ir, Latvijas Banka finanšu sektorā un Valsts ieņēmumu dienests daļā nefinanšu nozaru, vērtē tieši to, vai sistēma ir izveidota, dokumentēta un reāli darbojas, nevis vai uzņēmums kādreiz ir ar kaut ko saskāries.