Vai Latvijā par mantojumu jāmaksā nodoklis?

Mantojuma lietu Latvijā ved zvērināts notārs. Mantiniekam jāiesniedz iesniegums par mantojuma pieņemšanu, notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“, lai pieteiktos iespējamie kreditori un citi mantinieki, un pēc uzaicinājuma termiņa beigām izdod mantojuma apliecību. Termiņi ir noteikti likumā vai testamentā, un to nokavēšana var nozīmēt mantojuma tiesību zaudēšanu, tāpēc pirmais solis pēc tuvinieka nāves ir noskaidrot termiņu, nevis gaidīt, līdz situācija nokārtosies pati.

Praktiskā secība ir šāda. Vispirms dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrēta nāve un saņemta miršanas apliecība. Tad jāizvēlas zvērināts notārs: mantojuma lietu ved notārs, kas darbojas tās apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bijusi mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Uz pirmo apmeklējumu ņem līdzi personu apliecinošu dokumentu, miršanas apliecību, radniecību apliecinošus dokumentus, piemēram, dzimšanas un laulības apliecības, kā arī ziņas par zināmo mantu. Notārs pārbauda, vai nav sastādīts testaments vai mantojuma līgums, jo tie tiek reģistrēti notāru uzturētajā reģistrā. Ja mantinieks dzīvo ārvalstīs, parakstu uz iesnieguma var apliecināt Latvijas vēstniecībā vai konsulātā.

Izmaksas veido divas daļas. Valsts nodeva par mantojuma apliecības izsniegšanu ir atkarīga no mantojuma vērtības un no radniecības pakāpes: tuviniekiem tā ir mazāka nekā tālākiem radiniekiem vai personām, kas nav radinieki. Notāra amata atlīdzības likmes nosaka Ministru kabinets, tāpēc tās nav notāra brīva izvēle un ir vienādas visā valstī. Ja mantots nekustamais īpašums, tas jānostiprina zemesgrāmatā, un par to maksājama valsts nodeva un kancelejas nodeva. Aktuālos apmērus nosaka Ministru kabineta noteikumi, un pirms lietas sākšanas tos ir vērts noskaidrot, jo kopsumma lielākiem īpašumiem nav simboliska.

Nodokļi parādās vēlāk. Mantotais nekustamais īpašums ir apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli, ko administrē pašvaldība, un šis pienākums pāriet uz jauno īpašnieku. Ja mantoto īpašumu pārdod, var rasties ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums; aprēķinā ņem vērā mantojuma masā norādīto vērtību, un likums paredz atbrīvojumus, piemēram, gadījumiem, kad īpašums pirms pārdošanas likumā noteiktu laiku bijis personas īpašumā un tajā bijusi deklarēta dzīvesvieta. Atsevišķi jāatceras par parādiem: mantinieks atbild par mantojuma atstājēja saistībām, un šo atbildību var ierobežot ar mantojuma vērtību, pieņemot mantojumu ar inventāra tiesību. Šis lēmums ir jāpieņem laikus un kopā ar notāru vai juristu.

Pārpratumi bieži nāk no ārzemēs dzirdētā. Daudzās valstīs, tostarp Vācijā, Francijā un Lielbritānijā, mantojuma vai mantojuma masas nodoklis pastāv, un tas attiecas uz tur esošu mantu neatkarīgi no tā, kur dzīvo mantinieks. Eiropas Savienības regula par mantošanu nosaka, kuras valsts tiesības piemērojamas mantojumam, un ievieš Eiropas mantošanas apliecību, kas atvieglo tiesību apliecināšanu citā dalībvalstī, taču nodokļu jautājumus tā neregulē. Tāpēc, ja mantojumā ir ārvalstī esošs īpašums, konta atlikums vai vērtspapīri, nodokļu sekas jāvērtē pēc attiecīgās valsts likuma un pēc nodokļu konvencijas, un šādā situācijā ir vajadzīgs speciālists.