Vai Latvijā pastāv zvērināto tiesa un kā atlīdzina tiesas procesa dalībniekiem?

Zvērināto tiesa ir anglosakšu tiesību tradīcijas iezīme, kurā no iedzīvotāju vidus izraudzīta kolēģija lemj par faktu jautājumiem, bet tiesnesis vada procesu un piemēro likumu. Kontinentālajā Eiropā izplatītāks ir cits modelis, kurā lietu izskata profesionāls tiesnesis vai tiesnešu sastāvs. Latvijā agrāk atsevišķu krimināllietu izskatīšanā piedalījās tiesas piesēdētāji, tomēr šī kārtība ir atcelta, un šobrīd lietas izspriež profesionāli tiesneši. Tādēļ aicinājumi, ko cilvēks saņem no tiesas, praktiski vienmēr ir pavēstes lieciniekam, cietušajam, atbildētājam vai prasītājam, nevis uzaicinājums būt par zvērināto.

Liecinieka ierašanās pēc pavēstes ir pienākums, nevis izvēle. Neierašanās bez attaisnojoša iemesla var novest pie naudas soda vai piespiedu atvešanas, tāpēc par slimību vai citu šķērsli tiesa jāinformē savlaicīgi un ar apliecinošu dokumentu. Darba tiesībās šai situācijai ir atbilsme: Darba likums paredz garantijas darbiniekam, kurš neierodas darbā, jo pilda valsts vai sabiedriskos pienākumus, un darba devējs viņu par to nedrīkst sodīt. Precīzs darba samaksas saglabāšanas jautājums risināms, ņemot vērā likuma redakciju un darba līgumu, un neskaidrību gadījumā var vērsties Valsts darba inspekcijā.

Lieciniekam ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības. Pirms liecības sniegšanas tiesa izskaidro atbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu un par atteikšanos liecināt, vienlaikus persona nav spiesta liecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Liecinieku nopratina par faktiem, ko viņš pats ir redzējis vai dzirdējis, nevis par viedokli vai vērtējumu, tāpēc atbildēt der īsi un konkrēti, bet neatcerēšanos pateikt tieši, nevis minēt. Ja nepieciešams tulks vai pielāgojumi veselības stāvokļa dēļ, par to tiesa jāinformē iepriekš.

Atlīdzināmi parasti ir izdevumi, kas personai radušies sakarā ar ierašanos: ceļa izdevumi, naktsmītnes izdevumi, ja jāierodas citā pilsētā, un kompensācija par laiku, kas darbā nav pavadīts. Summas un pieprasīšanas kārtība ir noteikta normatīvajos aktos, un tās nav uzskatāmas par samaksu par pakalpojumu: tas ir izdevumu segšanas, nevis peļņas mehānisms. Pieteikums parasti jāiesniedz tiesai kopā ar čekiem, biļetēm vai darba devēja izziņu. Ekspertiem un tulkiem atlīdzību aprēķina atsevišķi, jo viņi tiesā pilda profesionālu uzdevumu.

Vēl viens jēdziens, ko ar šo tēmu mēdz jaukt, ir tiesāšanās izdevumi. Tie ietver valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un advokāta palīdzības samaksu, un civilprocesā tos parasti piespriež no zaudējušās puses par labu uzvarējušajai likumā noteiktajās robežās. Atsevišķi pastāv valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, kuru noteiktās lietu kategorijās un pie noteikta ienākumu līmeņa var saņemt trūcīgas un maznodrošinātas personas; par to lemj Tiesu administrācija. Konkrētā situācijā par izdevumiem un to atgūšanas izredzēm ir vērts konsultēties ar zvērinātu advokātu.