TJG Online
Savienotās Valstis

Ņūdžersijas štata putns un Latvijas nacionālais putns

Īsā atbilde

Ņūdžersijas štata putns ir Amerikas ķivulis (Spinus tristis), spilgti dzeltens sēklēdājs, ko štats par savu simbolu apstiprināja 1935. gadā. Latvijā tuvākais atbilsmes gadījums ir baltā cielava, kas par nacionālo putnu izraudzīta 1960. gadā, taču atšķirībā no karoga un ģerboņa tai nav nekāda juridiska statusa.

Amerikas Savienotajās Valstīs katrs štats pats ar sava likumdevēja lēmumu apstiprina simbolu kopu: putnu, koku, ziedu, minerālu, nereti arī zivi un dziesmu. Federāla saraksta vai reģistra nav, tāpēc viena suga var būt vairāku štatu simbols. Tieši tā ir noticis ar Amerikas ķivuli, kuru par savu putnu izraudzījusies arī Aiova un, vietējās pasugas veidā, Vašingtonas štats. Tas nav pārpratums, bet sistēmas iezīme: izvēli izdara katrs štats atsevišķi un savstarpēja saskaņošana nenotiek.

Pats putns ir neliels žubīšu dzimtas sēklēdājs. Vasarā tēviņš ir gandrīz kanārijputna dzeltenumā ar melnu cepurīti, melniem spārniem un asti; mātīte ir daudz nemanāmāka, olīvzaļgani pelēka. Ziemā abi dzimumi nomet spilgto tērpu un kļūst blāvi, tāpēc janvārī un jūnijā redzēts putns var šķist divas dažādas sugas. Ligzdošana sākas neparasti vēlu, vasaras otrajā pusē, un tas nav nejaušība: putns baro mazuļus gandrīz tīri ar sēklām, tāpēc tas gaida brīdi, kad nogatavojas dadži un citi kurvjziežu augi.

Latvijā šī suga nesastopama, un tās neviens šeit savvaļā neieraudzīs. Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava (Motacilla alba), suga, kas ligzdo teju katrā lauku sētā un pilsētas pagalmā, bieži zem jumta seguma vai malkas grēdā. Izvēle tapusi starptautiskas putnu aizsardzības kustības ietvaros 20. gadsimta 60. gadu sākumā, nevis ar Saeimas lēmumu, un tieši tāpēc nacionālā putna statuss ir tradīcija, nevis tiesību norma.

Praktiski svarīgākais, ko par to vērts zināt: baltā cielava nav aizsargāta tāpēc, ka tā ir nacionālais putns. Latvijā aizsargāti ir gandrīz visi savvaļas putni neatkarīgi no simboliskā statusa, un aizsardzība attiecas arī uz ligzdām ligzdošanas laikā. Ja jumta remonts vai fasādes siltināšana iekrīt periodā, kad zem dzegas ir ligzda ar mazuļiem, jautājums risināms nevis pēc simbolikas, bet pēc sugu aizsardzības regulējuma, un atbildīgā iestāde ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Kā atšķirt dadzīti, ķivuli un Amerikas ķivuli

Angliskais nosaukums goldfinch latviski tiek tulkots vismaz trijos veidos, un tieši te rodas lielākā daļa pārpratumu. Dadzītis (Carduelis carduelis) ir Latvijā ligzdojošs putns ar koši sarkanu sejas masku, baltu un melnu galvu un dzeltenu spārna joslu. Ķivulis (Spinus spinus) ir mazāks, zaļgandzeltens, ar melnu cepurīti tēviņam, Latvijā parasts ziemā alkšņu un bērzu audzēs.

Amerikas ķivulis (Spinus tristis, vecākā literatūrā Carduelis tristis) ir trešā, Ziemeļamerikas suga. Vienkāršs tests: ja putnam ir sarkana seja, tas ir dadzītis; ja tas ir gandrīz viscaur spilgti dzeltens ar melnu pierīti un fotografēts Amerikā, tas ir Amerikas ķivulis; ja tas ir neliels zaļgans putns alkšņu galotnē Latvijā, tas ir ķivulis. Automātiskajos tulkojumos sastopamie varianti „zeltgalvis“ vai „savvaļas kanārijputns“ latviešu ornitoloģijā netiek lietoti.

Kāpēc štata simboli nav salīdzināmi ar Latvijas valsts simboliem

Latvijā valsts simbolu loks ir šaurs un noteikts tiesību aktos: karogs, ģerbonis un himna, katram no tiem ir savs likums, kas nosaka arī lietošanas kārtību un sodāmu nepareizu izmantošanu. Nacionālais putns, koks vai zieds šajā sarakstā neietilpst. Ozols, liepa un pīpene Latvijas kultūrā ir spēcīgi simboli, bet neviens likums tos par valsts simboliem nepadara.

ASV štata simbols savukārt ir pieņemts ar likumdevēja balsojumu un ierakstīts štata tiesību aktu krājumā, tāpēc tam ir formāls, kaut arī praktiski nenozīmīgs, juridisks pamats. Ja rakstāt darbu vai prezentāciju, šī atšķirība ir būtiskākā: ASV gadījumā var atsaukties uz konkrētu tiesību normu, Latvijas gadījumā uz tradīciju un putnu aizsardzības organizāciju lēmumiem.

Ko šeit patiešām vērts sekot līdzi

Sugu latviskie nosaukumi un pat ģinšu piederība laika gaitā mainās, jo mainās sistemātika; vecākās grāmatās tā pati suga var būt citā ģintī. Aktuālo Latvijas putnu sarakstu un latviskos nosaukumus uztur Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas turklāt katru gadu izraugās Gada putnu, un tieši šī kampaņa, nevis nacionālā putna statuss, praksē nosaka, kurai sugai gada laikā pievērsta uzmanība.

Ja jautājums ir par konkrētu ligzdu, aizsargājamu sugu vai būvdarbu laiku, vispārīga informācija nepalīdzēs: risinājums atkarīgs no sugas un no tā, vai ligzda ir apdzīvota. Šādā gadījumā jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, kas sniedz konkrētu atbildi par attiecīgo situāciju.

Avoti