TJG Online
Advokāti un likums

Pretrunīgākās ASV Augstākās tiesas lietas

Īsā atbilde

ASV Augstākās tiesas spriedumi par verdzību, segregāciju, aborta tiesībām un vēlēšanu finansēšanu ir mainījuši valsts dzīvi un joprojām rada asas diskusijas. Latvijā līdzvērtīgu lomu konstitucionālajos jautājumos pilda Satversmes tiesa, taču tā darbojas pēc pavisam citiem principiem.

ASV Augstākajā tiesā ir deviņi tiesneši, kurus uz mūžu ieceļ prezidents ar Senāta piekrišanu. Tiesa pati izvēlas, kuras lietas skatīt, un tās spriedums kļūst par precedentu, kas saista visas zemākās tiesas. Tieši precedenta sistēma izskaidro, kāpēc atsevišķas lietas ASV ir tik politiski uzlādētas: viens spriedums var uz gadu desmitiem noteikt likuma saturu visā valstī, un tā maiņai vajag vai nu jaunu spriedumu, vai konstitūcijas grozījumu.

Vēsturiski smagākā ir 1857. gada lieta Dred Scott pret Sandford, kurā tiesa atzina, ka afroamerikāņi nevar būt ASV pilsoņi un ka Kongress nedrīkst aizliegt verdzību teritorijās. Spriedums saasināja pretrunas un tiek uzskatīts par vienu no soļiem ceļā uz Pilsoņu karu. Tikpat ietekmīga bija 1896. gada lieta Plessy pret Ferguson, kas leģitimēja formulu „atsevišķi, bet vienlīdzīgi" un tādējādi ļāva rasu segregāciju uzturēt vēl gandrīz sešdesmit gadus.

Segregācijas tiesisko pamatu sagrāva 1954. gada lieta Brown pret Topekas izglītības padomi, kurā tiesa vienbalsīgi atzina, ka atsevišķas skolas rasu dalījuma dēļ pēc būtības nevar būt vienlīdzīgas. Otrā pasaules kara laikā savukārt tapa lieta Korematsu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā tiesa attaisnoja japāņu izcelsmes iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu uz nometnēm. Šis spriedums mūsdienās tiek vērtēts kā tiesas kļūda un tiek minēts kā brīdinājums par to, kas notiek, kad drošības apsvērumi izspiež pamattiesības.

Jaunāko laiku strīdi bieži saistīti ar personas autonomiju un politikas finansēšanu. 1973. gada lieta Roe pret Wade atzina aborta tiesības konstitucionālā līmenī, bet 2022. gadā lietā Dobbs tiesa šo pieeju atcēla un atdeva jautājumu štatu likumdevēju ziņā. 2000. gada lieta Bush pret Gore faktiski izšķīra prezidenta vēlēšanu iznākumu, bet 2010. gada lieta Citizens United pret Federālo vēlēšanu komisiju būtiski paplašināja korporāciju iespējas finansēt politisko reklāmu.

Latvijā šāda konstrukcija nepastāv. Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus amatā apstiprina Saeima uz likumā noteiktu pilnvaru termiņu, nevis uz mūžu. Tiesa nevērtē faktu strīdus un nelemj par konkrētas personas vainu, bet izvērtē, vai tiesību norma atbilst Satversmei vai augstāka juridiska spēka normai. Ja norma atzīta par neatbilstošu, tā zaudē spēku ar spriedumā noteikto brīdi, un šis efekts attiecas uz visiem, ne tikai uz pieteikuma iesniedzēju.

Otra būtiska atšķirība ir tiesību sistēmas tips. Latvija pieder kontinentālās Eiropas tiesību lokam, kurā galvenais avots ir rakstīts likums, nevis precedents. Augstākās tiesas Senāta judikatūrai ir liela nozīme vienveidīgas prakses nodrošināšanā, un uz to atsaucas ikdienā, taču tā formāli nerada jaunu normu. Tāpēc arguments „ASV tiesa nosprieda tā" Latvijas tiesā neko nedod, ja vien tas nav vispārīgs salīdzinošs apsvērums.

Kā Latvijā vērsties Satversmes tiesā

Privātpersonai galvenais ceļš ir konstitucionālā sūdzība. To var iesniegt tad, ja personai ar tiesību normu aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības un ja ir izmantoti visi parastie tiesību aizsardzības līdzekļi, piemēram, pārsūdzība augstākā instancē. Pieteikumam ir noteikta forma un termiņš, un ievērojama daļa pieteikumu tiek atteikta tieši formas dēļ.

Sūdzība jāraksta par normu, nevis par to, ka tiesa vai iestāde jūsu lietā kļūdījusies, piemērojot normu. Šī robežšķirtne ir tā, kuru cilvēki visbiežāk nesaprot. Tieši tāpēc šajā jomā advokāta vai konstitucionālo tiesību speciālista piesaiste parasti atmaksājas, un daļā gadījumu ir pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.

Kur vēl meklēt pamattiesību aizsardzību

Latvijai saistoša ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un pēc nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanas var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Eiropas Savienības tiesību jautājumos nacionālā tiesa var uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai Luksemburgā, taču to dara tiesa, nevis puse.

Ikdienišķākos gadījumos ātrāks ceļš ir tiesībsargs, kurš izskata sūdzības par cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumiem un var sniegt atzinumu iestādei. Tas nav tiesas spriedums, bet praksē bieži palīdz atrisināt situāciju bez tiesvedības.

Avoti