Progresīvisma laikmeta reformas ASV: piemēri

Kustības izejas punkts bija strauja industrializācija, lielo korporāciju uzplaukums un pilsētu pārvaldes korupcija. Reformatori nepieprasīja ekonomikas nomaiņu, bet gan valsts uzraudzību pār to, ko tirgus pats nesakārto: pārtikas kvalitāti, darba apstākļus, monopolus un naudas ietekmi politikā. Tieši šī pieeja padarīja kustību plašu, jo tā apvienoja gan pilsētu vidusšķiru, gan zemniekus, gan daļu uzņēmēju.

Patērētāju aizsardzībā svarīgākie soļi bija pārtikas un zāļu tīrības likums un gaļas pārbaudes likums, kas pieņemti 20. gadsimta pirmajā desmitgadē pēc sabiedrības sašutuma par apstākļiem gaļas rūpniecībā. No šīm normām laika gaitā izauga federālā pārtikas un zāļu uzraudzības iestāde. Latvijā līdzvērtīgu funkciju pilda Pārtikas un veterinārais dienests un Zāļu valsts aģentūra, bet kopējās prasības nāk no Eiropas Savienības regulējuma.

Konkurences jomā progresīvisma laikmetā tika stiprināti pretmonopolu tiesību akti un izveidota federāla tirdzniecības uzraudzības iestāde. Doma bija vienkārša: uzņēmumu apvienošanās un cenu norunas jāvērtē iepriekš, nevis jārisina pēc tam tiesā. Latvijā šo uzdevumu veic Konkurences padome, un liela daļa normu atkal nāk no Eiropas Savienības konkurences tiesībām, kas darbojas tieši.

Politiskajā sistēmā nozīmīgākās pārmaiņas bija senatoru tiešā ievēlēšana, ienākuma nodokļa ieviešana ar konstitūcijas grozījumu un sieviešu balsstiesību nostiprināšana. Štatu līmenī tika ieviesti tautas nobalsošanas, iniciatīvas un amatpersonu atsaukšanas mehānismi, kā arī pilsētu pārvaldes modeļi ar profesionālu vadītāju politiķa vietā. Šie soļi atspoguļo galveno progresīvisma ideju: vairāk tiešas kontroles pār varu.

Latvijas salīdzinājums ir pamācošs. Latvijas Republikas pirmajā desmitgadē tika īstenota agrārā reforma, ieviesta obligātā pamatizglītība un veidota sociālās apdrošināšanas sistēma, turklāt vispārējas balsstiesības, tostarp sievietēm, darbojās jau no Satversmes sapulces vēlēšanām. Tas nozīmē, ka atsevišķos jautājumos, kuri ASV prasīja gadu desmitus ilgu cīņu, Latvijā risinājums tika pieņemts uzreiz.

Mūsdienās progresīvisma laikmeta mantojums Latvijā ir pamanāms nevis kā ideoloģija, bet kā pārvaldes instrumenti. Tiesību aktu projektu publiskā apspriešana, oficiālā publikācija izdevumā „Latvijas Vēstnesis" un vietnē likumi.lv, valsts pārvaldes konkursi uz amatiem, Valsts kontroles revīzijas un tautas iniciatīvas mehānisms Satversmē risina tās pašas problēmas, kuras savulaik risināja amerikāņu reformatori.

Terminoloģijā latviešu valodā ir vērts būt precīzam. Angļu apzīmējums, kas attiecas uz šo vēsturisko periodu, latviski tiek atveidots kā progresīvisma laikmets vai progresīvo reformu laiks, un tas nav tas pats, kas vārds „progresīvs" ikdienas nozīmē, proti, moderns vai uzlabots. Rakstot par vēsturi, terminu ir jālieto ar laika norādi, lai lasītājs saprot, ka runa ir par konkrētu periodu, nevis par vispārēju vērtējumu.