TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir rezerves valūta un kur tajā ir eiro?

Īsā atbilde

Rezerves valūta ir valūta, kurā pasaules centrālās bankas tur savas ārvalstu valūtas rezerves un kurā tiek noslēgta liela daļa starptautisko darījumu. Lielākā daļa pasaules rezervju joprojām ir ASV dolāros, otrajā vietā ar ievērojami mazāku daļu ir eiro, un aktuālo sadalījumu publicē Starptautiskais Valūtas fonds.

Valūta par rezerves valūtu nekļūst ar lēmumu. Nepieciešams liels un atvērts finanšu tirgus, kurā jebkurā brīdī var nopirkt un pārdot lielus apjomus drošu valsts parāda vērtspapīru, paredzama tiesiskā vide un centrālā banka, kurai uzticas. Tieši šī kombinācija skaidro, kāpēc rezerves valūtu pasaulē ir maz un kāpēc saraksts mainās ļoti lēni, gadu desmitiem.

Praktiskās sekas ir divējādas. Valsts, kuras valūta ir rezerves valūta, var aizņemties lētāk, jo pēc tās parāda vērtspapīriem vienmēr ir pieprasījums, un tās uzņēmumi retāk sastopas ar valūtas risku. Vienlaikus tas nozīmē pastāvīgi lielāku pieprasījumu pēc šīs valūtas, kas to sadārdzina un padara eksportu mazāk konkurētspējīgu.

Latvija eiro ieviesa 2014. gada 1. janvārī, un kopš tā brīža Latvijas Banka ir Eirosistēmas daļa, tas ir, piedalās Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Latvijai tas nozīmē, ka valūtas kursa riska pret galveno tirdzniecības partneru valūtu vairs nav un ka procentu likmes nosaka ECB Padome, ņemot vērā eirozonu kopumā, nevis tikai Latvijas ciklu.

Pirms eiro Latvijā darbojās fiksēta kursa režīms: lats bija piesaistīts vispirms SDR valūtu grozam un no 2005. gada eiro ar šauru svārstību koridoru, ko Latvijas Banka uzturēja ar intervencēm. Tā bija apzināta izvēle, kas maksāja augstākas procentu likmes, bet deva cenu prognozējamību, un tā bija arī sagatavošanās eiro ieviešanai.

Skaidra atšķirība: rezerves valūta, piesaistīta valūta un norēķinu valūta

Trīs jēdzieni, kas latviski bieži saplūst. Rezerves valūta ir tā, ko tur centrālo banku rezervēs. Piesaistīta valūta ir nacionāla valūta, kuras kurss pret kādu citu valūtu tiek turēts fiksēts, piemēram, Bulgārijas leva pret eiro valūtas padomes režīmā. Norēķinu valūta ir vienkārši tā, kurā puses vienojušās maksāt konkrētā līgumā.

Tests: jautājiet, kurš to tur. Ja tur centrālā banka rezervēs, tā ir rezerves valūta. Ja centrālā banka to pērk un pārdod, lai noturētu kursu, tā ir piesaistes mehānisms. Ja summa parādās rēķinā, tā ir norēķinu valūta, un tam ar rezervēm nav nekāda sakara. Nafta pasaulē tiek kotēta dolāros, bet tas nenozīmē, ka Latvijas degvielas uzpildes stacija norēķinās dolāros.

Kur skatīt kursus un kurš kurss ir oficiālais

Grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos Latvijā izmanto Eiropas Centrālās bankas publicēto eiro atsauces kursu, ko ECB publicē katrā darbdienā. Tas ir arī kurss, uz kuru atsaucas Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot ārvalstu valūtā veiktus darījumus.

Bankas un valūtas maiņas punkta kurss ir cits: tajā ir iekļauta pirkšanas un pārdošanas starpība un komisija. Tāpēc sūdzība „banka man iedeva sliktāku kursu, nekā rāda ECB“ balstās uz jēdzienu sajaukšanu: ECB kurss nav cena, par kādu kāds ir apņēmies valūtu pārdot.

Slazds: dolāra kursa pārvērtēšana ikdienā

Latvijas iedzīvotājam eiro un dolāra kursa svārstības tieši skar pārsteidzoši maz ikdienas izdevumu: pirkumus ASV interneta veikalos, ceļojumus un daļu ieguldījumu. Netieši tās skar vairāk, jo enerģijas izejvielas un daļa izejvielu pasaules tirgos tiek kotētas dolāros, un tas ar nobīdi parādās degvielas un ražošanas izmaksās.

Dārgākā kļūda ir ieguldītājiem: pērkot dolāros denominētu fondu, cilvēks uzņemas gan tirgus, gan valūtas risku, un gadu vēlāk brīnās, kāpēc indekss ir audzis, bet konts euro izteiksmē nav. Fonda valūta un tā bāzes aktīvu valūta turklāt var būt dažādas lietas, un to nosaka fonda dokumentos, nevis nosaukumā.

Godīgs ierobežojums

Rezervju sadalījums mainās, un tā skaitļi tiek publicēti ar nobīdi; tāpat viedokļi par dolāra lomas nākotni ir pretrunīgi un politiski iekrāsoti. Prognozes par to, kura valūta „nomainīs dolāru“, nav faktu jautājums. Ja lēmums ir par reālu naudu, aktuālie dati jāskatās Starptautiskā Valūtas fonda rezervju statistikā un ECB publikācijās, un lieliem darījumiem nepieciešama sertificēta ieguldījumu vai finanšu konsultanta palīdzība.

Avoti