Kas ir segtās obligācijas un ar hipotēkām nodrošināti vērtspapīri?
Īsā atbilde
Ginnie Mae fondi ir ASV instruments, kas iegulda ar valsts garantiju nodrošinātos hipotekārajos vērtspapīros. Eiropā līdzīgu lomu pilda segtās obligācijas un pārvēršana vērtspapīros, taču tām nav ASV valdības aģentūras garantijas.
Segtā obligācija ir bankas emitēts parāda vērtspapīrs, kura atmaksu nodrošina īpaši izveidots seguma portfelis, visbiežāk hipotekārie kredīti vai prasījumi pret publisko sektoru. Ieguldītāja aizsardzība ir divkārša: vispirms atbild pats emitents ar visu savu mantu, un, ja tas nespēj maksāt, prasījums tiek apmierināts no nodalītā seguma portfeļa, kas emitenta maksātnespējas gadījumā ir nošķirts no pārējās mantas.
Pārvēršanā vērtspapīros jeb sekjuritizācijā pieeja ir cita. Kredīti tiek pārdoti atsevišķai sabiedrībai, kas emitē vērtspapīrus, un to maksājumi nāk tieši no šo kredītu naudas plūsmas. Aktīvi aiziet no bankas bilances, un ieguldītājam vairs nav regresa pret sākotnējo aizdevēju. Tieši šis modelis ir pamatā ASV hipotekārajiem vērtspapīriem.
Atšķirību visvienkāršāk iegaumēt pēc jautājuma, kas notiek, ja aizņēmēji pārstāj maksāt. Segtās obligācijas gadījumā par maksājumiem joprojām atbild banka, un seguma portfelis tai ir jāpapildina, lai tas atbilstu prasībām. Sekjuritizācijas gadījumā zaudējumus nes vērtspapīru turētāji atbilstoši laidienu secībai, un bankai nav pienākuma trūkumu segt. Tieši šī atšķirība izskaidro, kāpēc Eiropā segtās obligācijas vēsturiski uzskata par konservatīvāku instrumentu.
Eiropas Savienībā segto obligāciju regulējums ir saskaņots ar direktīvu, kas nosaka prasības seguma portfelim, tā uzraudzībai, likviditātes rezervei un tam, kādos apstākļos vispār drīkst lietot apzīmējumu „Eiropas segtā obligācija“. Latvijā darbojas atsevišķs Segto obligāciju likums, bet emitentu un seguma portfeļa uzraudzību veic Latvijas Banka.
Riski ieguldītājam paliek. Vērtspapīra cena krītas, ceļoties tirgus procentu likmēm, pastāv emitenta kredītrisks un nekustamā īpašuma tirgus risks, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību, kā arī likviditātes risks, ja instrumentu ir grūti pārdot pirms termiņa. Vēsturiski segtās obligācijas Eiropā uzskata par salīdzinoši drošu instrumentu klasi, taču drošība nav absolūta.
Ir vērts saprast arī procentu likmju risku ar skaitļiem, nevis tikai vārdiem. Jo garāks obligācijas atlikušais termiņš, jo vairāk tās cena reaģē uz tirgus likmju izmaiņām; īsa termiņa obligācijas cena svārstās maz. Ja obligācija tiek turēta līdz dzēšanai un emitents maksā, cenas svārstības starplaikā ieguldītāja gala rezultātu neietekmē. Ja nauda var būt vajadzīga agrāk, tad tieši šīs svārstības kļūst par reālu zaudējuma risku.
Ko tas nozīmē kredīta ņēmējam
Aizņēmējam maksājumi neatšķiras: viņš turpina maksāt savai bankai pēc līguma noteikumiem neatkarīgi no tā, vai kredīts ir iekļauts seguma portfelī. Apkalpojošā puse var mainīties tikai pārvēršanas vērtspapīros gadījumā, un arī tad kredītlīguma noteikumus vienpusēji grozīt nedrīkst.
Patērētāja tiesības hipotekārajā kreditēšanā aizsargā Patērētāju tiesību aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie noteikumi. Ja kredīts tiek cedēts citai sabiedrībai, par to ir jāpaziņo, un aizņēmējam saglabājas visi iebildumi, kas viņam bija pret sākotnējo aizdevēju.
Kā privātpersona var ieguldīt
Tieša obligāciju iegāde parasti notiek ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, un minimālās summas mēdz būt lielas. Biežāk izmantotais ceļš ir obligāciju ieguldījumu fondi vai biržā tirgoti fondi, kas nodrošina plašāku diversifikāciju.
Pirms ieguldījuma jāizlasa prospekts vai pamatinformācijas dokuments, kurā norādīts riska līmenis, komisijas maksas un iespējamie zaudējumu scenāriji. Šis raksts nav ieguldījumu ieteikums.
Ko pārbaudīt pirms pirkšanas
Noderīgs ir īss kontroljautājumu saraksts: kurš ir emitents un kāds ir tā kredītreitings, kāds ir dzēšanas termiņš, vai kupons ir fiksēts vai mainīgs, kādas ir kopējās izmaksas un vai instrumentu var pārdot pirms termiņa. Fonda gadījumā papildus jāpārbauda gada izdevumu rādītājs un portfeļa vidējais termiņš.
Tāpat jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir licencēts un iekļauts Latvijas Bankas uzraudzīto tirgus dalībnieku sarakstā. Ja ieguldījuma summa ir būtiska daļa no uzkrājuma, ir vērts konsultēties ar licencētu ieguldījumu konsultantu, nevis paļauties uz publikācijām.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā atrisināt papildu maksājumu?Lai atrisinātu maržas prasību, investori var slēgt pozīciju, noguldīt vērtspapīrus vai skaidru naudu, lai segtu maržu, …
- Kā darbojas akciju tirgus?Akciju tirgus ir tirgus, kurā cilvēki pērk un pārdod uzņēmumu daļas. Pirktās un pārdotās daļas ir finansiālas intereses…
- Kā darbojas Nigērijas krāpniecība?Viens no mūsdienās izplatītākajiem e-pasta noziegumiem tiek saukts par Nigērijas krāpniecību, kas pazīstams arī kā Nigē…
- Kā es varu aprēķināt ieguldījumu peļņu?Var būt svarīgi zināt, kā aprēķināt ieguldījumu peļņu. Tas ir saistīts ar faktu, ka nauda, ko saņemat no ieguldījuma,…
- Kā es varu aprēķināt nulles kupona obligāciju ienesīgumu?Nulles kupona obligāciju ienesīgums tiek aprēķināts, izmantojot pašreizējās vērtības vienādojumu un atrisinot to diskon…
- Kā es varu ieguldīt etanola krājumos?Ir vairāki veidi, kā ieguldīt etanola krājumos, un ieguldījumi kapitālā tiktu uzskatīti par netiešiem ieguldījumiem. Ti…
- Kā es varu noteikt akciju patieso vērtību?Akciju patiesā vērtība ir mērs tam, cik konkrētas akcijas patiesībā ir vērtas pretstatā to tirgus cenai. Tas ir svarīgs…
- Kā es varu noteikt atvasināto instrumentu patieso vērtību?Atvasinātais instruments ir finanšu instruments, kura vērtību iegūst no cita aktīva. Patiesā vērtība ir mēģinājums note…
- Kā es varu noteikt obligācijas patieso vērtību?Visizplatītākā obligācijas patiesās vērtības noteikšanas metode ir visu paredzamo nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vē…
- Kā es varu novērtēt ārvalstu investīciju risku?Ārvalstu investīcijas bieži vien ir pievilcīgas vietējiem investoriem vairāku iemeslu dēļ. Šāda veida ieguldījumi ietve…