Kādas ir spēcīgākās zemestrīces pasaulē?
Īsā atbilde
Spēcīgākā instrumentāli reģistrētā zemestrīce ir 1960. gada Valdivijas zemestrīce Čīlē ar momenta magnitūdu 9,5. Tai seko 1964. gada Aļaskas zemestrīce, 2004. gada Sumatras zemestrīce, kas izraisīja Indijas okeāna cunami, 2011. gada Tohoku zemestrīce Japānā un 1952. gada Kamčatkas zemestrīce. Aktuālo sarakstu ar pārskatītajām magnitūdām uztur ASV Ģeoloģijas dienests (USGS).
Visas spēcīgākās zemestrīces ir vienā ģeoloģiskā kategorijā: tās ir zemūdens subdukcijas zemestrīces, kur viena litosfēras plātne iegrimst zem otras. Tikai šādās zonās lūzuma virsma ir pietiekami plaša, dažkārt simtiem kilometru gara, lai atbrīvotu tik lielu enerģiju. Tāpēc arī kartē lielāko notikumu vietas nav izkaisītas, bet sakārtojas gar Klusā okeāna uguns loku un Indonēzijas loku.
Otra svarīgā sakarība ir tā, ka spēcīgākās zemestrīces nav tās, kas nogalinājušas visvairāk cilvēku. Upuru skaitu nosaka dziļums, attālums līdz apdzīvotām vietām, būvniecības kvalitāte, diennakts laiks un tas, vai seko cunami. Nāvējošākā zemestrīce vēsturē ir 1556. gada zemestrīce Šaņsji provincē Ķīnā, kur upuru skaits bija milzīgs tāpēc, ka cilvēki dzīvoja lesa alu mājokļos, kuri iebruka.
Magnitūdas ir dinamisks lielums. Vecākiem notikumiem magnitūda aprēķināta no seismogrammām ar vēlākām metodēm, un pārrēķini var vērtību mainīt par desmitdaļām, kas sarakstā maina vietas. Tāpēc jebkurš saraksts ir jāskata kopā ar datumu, kad tas sastādīts, un ar avota metodiku.
Pirms 20. gadsimta instrumentālo datu nav vispār, tāpēc vēsturisko zemestrīču stiprums tiek atjaunots no aprakstiem par postījumiem, un tas dod intensitātes, nevis magnitūdas novērtējumu. Tas nozīmē, ka salīdzināt 1755. gada Lisabonas zemestrīci ar Valdiviju var tikai aptuveni.
Skaidra atšķirība: Rihtera skala un momenta magnitūda
Sabiedrībā joprojām runā par Rihtera skalu, bet zinātnē to vairs praktiski nelieto. Rihtera 1935. gadā ieviestā lokālā magnitūda ir piemērota mēreni stiprām zemestrīcēm netālu no seismogrāfa un lielām zemestrīcēm piesātinās, tas ir, vairs neaug, kaut arī notikums ir spēcīgāks. Tieši tāpēc ieviesa momenta magnitūdu, kas rēķina faktisko atbrīvoto enerģiju no lūzuma laukuma un nobīdes.
Tests avota kvalitātei: ja rakstā par mūsdienu zemestrīci teikts pēc Rihtera skalas, autors, visticamāk, pārraksta no otrreizēja avota. Korekti ir rakstīt momenta magnitūda vai vienkārši magnitūda. Praktiski jāatceras arī, ka skala ir logaritmiska: magnitūdas pieaugums par vienu vienību nozīmē aptuveni trīsdesmit divas reizes lielāku atbrīvoto enerģiju.
Otrā atšķirība: magnitūda un intensitāte
Magnitūda ir viena skaitļa raksturlielums pašam notikumam, un konkrētai zemestrīcei tā ir tikai viena. Intensitāte raksturo to, kā zemestrīce jūtama un kādus postījumus rada konkrētā vietā, un vienai zemestrīcei tā katrā pilsētā ir citāda. Eiropā lieto Eiropas makroseismisko skalu, ASV pārveidoto Merkalli skalu.
Praktiskā vērtība: seklas, vidēji spēcīgas zemestrīces tieši zem pilsētas var nodarīt lielākus postījumus nekā daudz spēcīgāka zemestrīce okeānā. Tieši tāpēc ziņās nosauktā magnitūda pati par sevi vēl neko nepasaka par sekām.
Vai Latvijā var būt zemestrīce
Latvija atrodas Austrumeiropas platformas stabilajā daļā, tālu no plātņu robežām, tāpēc spēcīgas zemestrīces te nav iespējamas. Vāji, reti jūtami grūdieni tomēr notiek, un Latvijā tika jūtama 2004. gada septembra zemestrīce Kaļiningradas apgabalā, kad daudzviet Kurzemē un Rīgā cilvēki sajuta ēku svārstības un dažviet parādījās plaisas apmetumā.
Praktiskās sekas būvniecībā: Latvijas būvnormatīvi un Eirokodeksa nacionālais pielikums seismisko slodzi uzskata par nenozīmīgu, tāpēc ēkas te nav projektētas pret zemestrīcēm. Tas nav trūkums, bet racionāls lēmums, jo seismiskās prasības ievērojami sadārdzinātu būvniecību bez reāla ieguvuma. Ģeoloģisko informāciju Latvijā uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Kur skatīt aktuālos datus
Reāllaika zemestrīču karti, magnitūdas un pārskatītos vēsturiskos sarakstus publicē USGS. Eiropas mēroga datus apkopo Eiropas un Vidusjūras seismoloģijas centrs. Abos gadījumos sākotnējā paziņotā magnitūda pirmajās stundās parasti tiek precizēta.
Godīga robeža: zemestrīces prognozēt konkrētā datumā nav iespējams, un jebkurš avots, kas to apgalvo, nav uzticams. Zinātne spēj novērtēt varbūtību noteiktā reģionā gadu desmitos, nevis nosaukt dienu.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Vai tā ir taisnība, ka mazās zemestrīces ir lielo zemestrīču priekšteči?Jautājums par zemestrīču prognozēšanu un to, kā noteikt, vai tuvojas Lielā, joprojām ir noslēpums. Pēdējos gados ir pil…
- Kas man jāzina par pēc zemestrīces?Daudziem cilvēkiem, kuri nav piedzīvojuši zemestrīci, rodas iespaids, ka bīstamā daļa ir pati zemestrīce. Faktiski laik…
- Kas man jādara zemestrīces laikā?Nopietna zemestrīce var būt traumatiska pieredze, un haosā ir viegli aizmirst drošības pasākumus. Par laimi, lielākā da…
- Vai dzīvnieki tiešām var sajust zemestrīces?Ideja, ka dzīvnieki var sajust zemestrīces, ir populāra, un gadsimtiem ilgi tiek stāstīti anekdotiski stāsti par dzīvni…
- Vai zemestrīces var paredzēt?Zemestrīces notiek, kad tektoniskās plāksnes zem kontinentiem vardarbīgi paslīd viena otrai garām, izraisot spēcīgas vi…
- Cik augsti var būt debesskrāpji?Ilgu laiku inženieri un arhitekti ir spekulējuši par to, cik augsts teorētiski varētu būt debesskrāpis. Frenks Loids Ra…
- Cik daudz kukaiņu sugu pastāv?Kukaiņi ir visdaudzveidīgākā dzīvnieku grupa uz Zemes. Ir vairāk nekā miljons aprakstīto kukaiņu sugu, un tiek lēsts, k…
- Cik daudz naftas un ogļu ir palicis?1956. gadā ģeologs M. Kings Haberts prognozēja, ka ASV naftas ieguves maksimums būs no 1965. līdz 1970. gadam. Tas izrā…
- Cik ilgi pastāvēs Visums?Saskaņā ar mūsdienu kosmologu labākajiem minējumiem Visums turpinās pastāvēt ārkārtīgi ilgu laiku, kaut ko vairāk nekā …
- Cik zvaigžņu ir Visumā?Zinātnieki lēš, ka Visumā ir no 3 līdz 7 x 1022 zvaigznēm jeb no 30 līdz 70 miljardiem triljonu. Tas patiesībā ir salīd…