TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir svārstīgais štats ASV vēlēšanās?

Īsā atbilde

Svārstīgais jeb „kaujas lauka“ štats ir ASV štats, kurā abu lielo partiju atbalsts ir tik līdzīgs, ka iznākums nav paredzams. Tas ir izšķiroši tāpēc, ka prezidentu ievēlē elektoru kolēģija pa štatiem un gandrīz visos štatos visas elektoru balsis saņem uzvarētājs, lai arī cik minimāls būtu pārsvars. Latvijā šādas parādības nav, jo Saeimu ievēlē proporcionāli.

Elektoru kolēģijā kopā ir 538 balsis, un uzvarai vajadzīgas 270. Katram štatam ir tik daudz elektoru, cik tam ir pārstāvju un senatoru Kongresā, tāpēc pat mazākajam štatam garantētas vismaz trīs balsis. Izņēmums no principa „uzvarētājs paņem visu“ ir Meina un Nebraska, kur daļu elektoru sadala pa vienmandāta apgabaliem.

No tā izriet visa ASV kampaņu ģeogrāfija. Štatā, kur viena partija uzvar ar lielu pārsvaru, papildu balsis neko nemaina, tāpēc kandidāti tur nebrauc un reklāmu nepērk. Visa nauda un laiks koncentrējas dažos štatos, kuros starpība ir daži procenti. Tāpēc arī iespējama situācija, kad kandidāts valstī kopumā saņem vairāk balsu, bet zaudē vēlēšanas; tā ASV vēsturē ir notikusi vairākkārt, tostarp 2000. un 2016. gadā.

Latvijā tāds mehānisms nav iespējams. Saeimā ir 100 deputātu, un valsts ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Mandātu skaitu katram apgabalam nosaka pēc vēlētāju skaita tajā, un vietas sadala proporcionāli starp sarakstiem, kas visā valstī pārvarējuši piecu procentu barjeru. Vēlēšanu norisi organizē Centrālā vēlēšanu komisija, un kārtību nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Ārvalstīs nodotās balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam, tāpēc diasporas ietekme koncentrējas tieši tur.

Latvijas īstais „kaujas lauks“ ir barjera, nevis ģeogrāfija

Ja Latvijā meklē ko funkcionāli līdzīgu svārstīgajam štatam, tas ir piecu procentu slieksnis. Partija, kas savāc, piemēram, 4,6 procentus, neiegūst nevienu mandātu, un šīs balsis faktiski pārdalās starp tiem sarakstiem, kuri barjeru pārvarēja. Tāpēc taktiskā balsošana Latvijā ir par slieksni, nevis par reģionu.

Otra Latvijas īpatnība, kuras ASV nav vispār: vēlētājs var atzīmēt „plusu“ pret kandidātu, kuru atbalsta, un izsvītrot tos, kurus neatbalsta. Šie plusi un svītrojumi maina kandidātu secību sarakstā, tāpēc Latvijā vēlētājs izlemj ne tikai to, cik vietu saņem partija, bet arī to, kurš konkrēti no saraksta iekļūs Saeimā. Sarakstā zemu ielikts populārs kandidāts var apsteigt saraksta līderi.

Slazds: sarkans un zils ASV nozīmē pretējo, nekā šeit

Eiropā sarkanā krāsa politikā parasti apzīmē kreisos, bet ASV medijos sarkans ir republikāņi, tātad konservatīvā puse, un zils ir demokrāti. Tas ir salīdzinoši jauns ieradums, kas nostabilizējās televīzijas grafikas dēļ. Latviešu lasītājs, skatoties amerikāņu karti, regulāri saprot to tieši otrādi.

Praktiskās sekas ir tādas, ka jēdziens „purpura štats“ nozīmē štatu starp abām nometnēm, nevis kādu ideoloģisku vidusceļu Eiropas izpratnē.

Skaidra atšķirība: priekšvēlēšanas un galvenās vēlēšanas

Svārstīgā štata jēdziens attiecas uz novembra galvenajām vēlēšanām starp divu partiju kandidātiem. Tas nav tas pats, kas priekšvēlēšanas jeb praimerijs, kur partijas iekšienē izvēlas savu kandidātu un kur svarīgi ir pavisam citi štati, tie, kuri balso pirmie un tādējādi veido impulsu.

Tests: ja runā par cīņu starp divām partijām, tās ir galvenās vēlēšanas un jēga ir par svārstīgajiem štatiem. Ja runā par cīņu vienas partijas ietvaros, tās ir priekšvēlēšanas.

Godīgi par robežām

Kuri štati konkrētās vēlēšanās skaitās svārstīgi, mainās no cikla uz ciklu; saraksts nav nemainīgs, un aptauju kļūdas robežas dēļ štata ierindošana vienā vai otrā kategorijā ir vērtējums, nevis fakts. Latvijas vēlēšanu datus, tostarp mandātu sadalījumu pa apgabaliem un balsu skaitīšanas metodiku, publicē Centrālā vēlēšanu komisija, un tieši tur jāskatās, nevis partiju paziņojumos.

Avoti