Teksasas štata zieds ir lupīna jeb bluebonnet

Bluebonnet ir tautas nosaukums vairākām Lupinus ģints sugām, kas pavasarī Teksasas ceļmalās un prērijās veido plašus zilus laukus. Nosaukums nāk no zieda formas, kas atgādina sieviešu cepurīti. Vēsturiskais strīds bija starp divām sugām: likumā sākotnēji ierakstītā auga zemāk un bija pieticīgāka, bet plašāk pazīstamā un fotogēniskākā bija cita, tāpēc gadu desmitiem turpinājās mēģinājumi likumu labot. Galu galā tika izvēlēts risinājums, kas ietver tās visas.

Zilo lauku popularitāte nav tikai dabas nejaušība. Teksasas transporta pārvalde jau kopš 20. gadsimta pirmās puses apzināti sēj savvaļas ziedus gar šosejām, gan lai nostiprinātu nogāzes, gan lai samazinātu pļaušanas izmaksas, gan tūrisma dēļ. Pavasaros fotografēšanās lupīnu laukos ir teju rituāls, un ar to saistīts arī izplatīts pārpratums: nav aizliegts lupīnas plūkt, bet ir aizliegts apstāties ceļa nomalē tur, kur tas ir bīstami, un iebraukt privātā zemē.

ASV katram štatam ir savs zieds, koks un putns, un tos apstiprina štata likumdevējs bez jebkādas federālas saskaņošanas. Tāpēc simbolu izvēle stāsta par štata pašizpratni: Teksasa izvēlējās savvaļas augu, kas saistās ar plašumu un pavasari, citi štati izvēlējušies lauksaimniecības kultūru vai koku, kam bijusi ekonomiska nozīme.

Latvijā oficiāla, tiesību aktā noteikta nacionālā zieda nav. Par latviešu neoficiālo ziedu parasti uzskata pīpeni, kas ir Jāņu, vasaras un lauku ainavas simbols, bet šis statuss balstās tradīcijā, nevis likumā. Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, ko 20. gadsimta otrajā pusē izraudzījās starptautiska putnu aizsardzības organizācija, savukārt par nacionālajiem kokiem tradicionāli uzskata ozolu un liepu.

Lupīnām Latvijā ir pavisam cits konteksts, un tas ir svarīgs. Daudzlapu lupīna, kas pie mums ievesta kā dekoratīvs un zaļmēslojuma augs, ir izplatījusies ceļmalās un pļavās, kur tā bagātina augsni ar slāpekli un izkonkurē vietējos pļavu augus. Botāniķi to uzskata par invazīvu svešzemju sugu, tāpēc ainava, kas Teksasā ir aizsargājama dabas bagātība, Latvijā ir dabas daudzveidības problēma. Tāpēc lupīnu stādīšana pļavās vai to sēklu izkaisīšana nav laba ideja.

Kopumā augu simboli mēdz pārvērsties par ekonomisku faktoru. Teksasā lupīnu ziedēšana ik pavasari piesaista tūristus atsevišķām pilsētiņām, kas ap to veido festivālus un maršrutus, un šāda sezonāla plūsma ir nopietns vietējo uzņēmēju ienākumu avots. Latvijā līdzīgu lomu pilda ievziedu un ābeļdārzu laiks, pļavu ziedēšana Ziemeļvidzemē un Jāņu tradīcijas, un arī šeit galvenais nosacījums ir tas pats: apmeklētāju plūsmu vajag novirzīt pa takām, lai tā nesamītu tieši to, ko brauc skatīties.