TJG Online
Advokāti un likums

Kas notiek, ja vecāks nemaksā uzturlīdzekļus?

Īsā atbilde

Bērna uzturēšana Latvijā ir abu vecāku pienākums neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā, un no tā nevar atteikties ar savstarpēju vienošanos. Ja vecāks nemaksā, otrs vecāks var prasīt piedziņu ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, bet tad, kad piedziņa nav iespējama, valsts garantēto minimumu izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija un pati turpina parāda piedziņu no vecāka.

Vispirms par terminiem. Sarunvalodā lietotais vārds „alimenti“ tiesību aktos nefigurē; pareizais termins ir uzturlīdzekļi. Angliskais apzīmējums „deadbeat dad“ latviski neko juridiski nenozīmē un ir tikai nievājošs apzīmējums; Latvijas dokumentos lieto neitrālo „uzturlīdzekļu parādnieks“. Tas nav sīkums: iesniegumi un sūdzības, kas uzrakstīti sarunvalodā, iestādēm rada neskaidrības par to, ko tieši cilvēks prasa.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas ir diferencēts pēc bērna vecuma, proti, mazākiem bērniem viena likme, no septiņu gadu vecuma lielāka. Apmērs ir piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai algai, tāpēc mainās līdz ar to; aktuālās summas publicē Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija un Labklājības ministrija. Tiesa var noteikt arī lielāku summu, ja to pamato bērna faktiskās vajadzības un maksātāja ienākumi, taču valsts fonds izmaksā tikai minimumu, nevis visu tiesas noteikto apmēru.

Lai piedziņa vispār būtu iespējama, vajadzīgs izpildu dokuments. To dod vai nu tiesas nolēmums, vai notariāls akts, kurā vecāki vienojušies par uzturlīdzekļiem un kuram ir izpildu dokumenta spēks. Vienkārša vienošanās uz papīra, pat parakstīta abpusēji un liecinieku klātbūtnē, šo spēku nedod, un tieši šeit apstājas visbiežāk. Ar izpildu dokumentu jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, un tikai tad, ja piedziņa neizdodas, tiesu izpildītāja sastādītais akts ļauj iesniegt pieteikumu fondā.

Praktiskā secība tātad ir šāda: prasība tiesā vai notariāls akts, pēc tam izpildu raksts, pēc tam zvērināts tiesu izpildītājs, un tikai pēc tam fonds. Pieteikumu fondam var iesniegt elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā vai klātienē. Šo kārtību apiet nevar, un mēģinājums iesniegt fondam pieteikumu bez tiesu izpildītāja akta beidzas ar atteikumu un zaudētiem mēnešiem.

Kas parādniekam seko

Parāds pret fondu nekur nepazūd, un to fonds piedzen no vecāka pats. Parādnieka dati tiek iekļauti publiski pieejamā uzturlīdzekļu parādnieku reģistrā, ko var pārbaudīt ikviens, tostarp potenciālais darba devējs vai kredīta devējs. Fondam ir tiesības ierosināt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, un tas praksē ir viens no efektīvākajiem spiediena instrumentiem.

Divas sekas ir īpaši smagas un maz zināmas. Pirmkārt, uzturlīdzekļu parāds netiek dzēsts fiziskās personas maksātnespējas procesā, tāpēc „maksātnespēja visu norakstīs“ šajā gadījumā nedarbojas. Otrkārt, ļaunprātīga izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, un tas nozīmē ne tikai sodu, bet arī sodāmību, kas ietekmē darba iespējas.

Uzturlīdzekļi un saskarsme ir divas dažādas lietas

Visbiežākā un dārgākā kļūda ir sasaistīt maksājumu ar bērna redzēšanu. Vecāks, kuram liegta tikšanās, pārstāj maksāt; vecāks, kurš nesaņem naudu, neļauj tikties. Juridiski tie ir divi neatkarīgi jautājumi, kurus izskata atsevišķi. Nemaksāšana neatņem saskarsmes tiesības, un saskarsmes liegšana neatceļ maksāšanas pienākumu.

Pārbaudes jautājums ir tāds: vai strīds ir par naudu vai par bērna tikšanos ar vecāku. Pirmais risināms ar piedziņu, otrais ar vienošanos bāriņtiesā vai ar prasību tiesā par saskarsmes kārtības noteikšanu. Mēģinājums tos sasaistīt tiesā parasti vērš situāciju pret to, kurš šo sasaisti izdara, jo tiesa vērtē bērna, nevis vecāku intereses.

Neoficiāli maksājumi: kāpēc tie nepalīdz

Nauda, ko vecāks iedod skaidrā naudā vai iztērē veikalā bez nolēmuma un bez pierādījuma, no piedziņas viedokļa neeksistē. Tiesu izpildītājs un fonds rēķina to, kas ir izpildu dokumentā un kas ir redzams kontā. Ja maksājumi tiek veikti labprātīgi, tie jāveic ar pārskaitījumu, maksājuma mērķī norādot, ka tie ir uzturlīdzekļi par konkrētu periodu un konkrētu bērnu.

Otra puse to pašu kļūdu pieļauj pretējā virzienā: gadiem gaida, cerot, ka otrs vecāks sāks maksāt pats. Jo ilgāk tas velkas, jo mazāka iespēja parādu reāli atgūt, jo parādnieka manta un ienākumi laika gaitā mēdz pazust no redzesloka.

Kad vecāks dzīvo ārzemēs

Ja maksātājs dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lieta netiek zaudēta. Darbojas Eiropas Savienības regulējums par uzturēšanas saistībām un starptautiskās konvencijas, kas ļauj nolēmumu atzīt un izpildīt ārvalstī. Latvijā pieteikumu nosūtīšanai ārvalstij palīdz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija kā centrālā iestāde, un tieši tur jāsāk, nevis pie ārvalsts iestādēm tieši.

Šādas lietas ir lēnākas, un rezultāts atkarīgs no otras valsts izpildes prakses un no tā, vai zināma maksātāja dzīvesvieta un darba devējs. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, maksātājs ir ārpus Eiropas Savienības vai strādā nedeklarēti, vajadzīgs ģimenes tiesībās specializējies jurists vai advokāts, jo katrs solis šeit ir atkarīgs no konkrētās valsts vienošanās ar Latviju.

Avoti