Kas notiek, ja vecāks nemaksā uzturlīdzekļus?

Parāds pret fondu nekur nepazūd, un to fonds piedzen no vecāka pats. Parādnieka dati tiek iekļauti publiski pieejamā uzturlīdzekļu parādnieku reģistrā, ko var pārbaudīt ikviens, tostarp potenciālais darba devējs vai kredīta devējs. Fondam ir tiesības ierosināt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, un tas praksē ir viens no efektīvākajiem spiediena instrumentiem.

Divas sekas ir īpaši smagas un maz zināmas. Pirmkārt, uzturlīdzekļu parāds netiek dzēsts fiziskās personas maksātnespējas procesā, tāpēc „maksātnespēja visu norakstīs“ šajā gadījumā nedarbojas. Otrkārt, ļaunprātīga izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas noteiktos apstākļos ir krimināli sodāma, un tas nozīmē ne tikai sodu, bet arī sodāmību, kas ietekmē darba iespējas.

Visbiežākā un dārgākā kļūda ir sasaistīt maksājumu ar bērna redzēšanu. Vecāks, kuram liegta tikšanās, pārstāj maksāt; vecāks, kurš nesaņem naudu, neļauj tikties. Juridiski tie ir divi neatkarīgi jautājumi, kurus izskata atsevišķi. Nemaksāšana neatņem saskarsmes tiesības, un saskarsmes liegšana neatceļ maksāšanas pienākumu.

Pārbaudes jautājums ir tāds: vai strīds ir par naudu vai par bērna tikšanos ar vecāku. Pirmais risināms ar piedziņu, otrais ar vienošanos bāriņtiesā vai ar prasību tiesā par saskarsmes kārtības noteikšanu. Mēģinājums tos sasaistīt tiesā parasti vērš situāciju pret to, kurš šo sasaisti izdara, jo tiesa vērtē bērna, nevis vecāku intereses.

Nauda, ko vecāks iedod skaidrā naudā vai iztērē veikalā bez nolēmuma un bez pierādījuma, no piedziņas viedokļa neeksistē. Tiesu izpildītājs un fonds rēķina to, kas ir izpildu dokumentā un kas ir redzams kontā. Ja maksājumi tiek veikti labprātīgi, tie jāveic ar pārskaitījumu, maksājuma mērķī norādot, ka tie ir uzturlīdzekļi par konkrētu periodu un konkrētu bērnu.

Otra puse to pašu kļūdu pieļauj pretējā virzienā: gadiem gaida, cerot, ka otrs vecāks sāks maksāt pats. Jo ilgāk tas velkas, jo mazāka iespēja parādu reāli atgūt, jo parādnieka manta un ienākumi laika gaitā mēdz pazust no redzesloka.

Ja maksātājs dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lieta netiek zaudēta. Darbojas Eiropas Savienības regulējums par uzturēšanas saistībām un starptautiskās konvencijas, kas ļauj nolēmumu atzīt un izpildīt ārvalstī. Latvijā pieteikumu nosūtīšanai ārvalstij palīdz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija kā centrālā iestāde, un tieši tur jāsāk, nevis pie ārvalsts iestādēm tieši.

Šādas lietas ir lēnākas, un rezultāts atkarīgs no otras valsts izpildes prakses un no tā, vai zināma maksātāja dzīvesvieta un darba devējs. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, maksātājs ir ārpus Eiropas Savienības vai strādā nedeklarēti, vajadzīgs ģimenes tiesībās specializējies jurists vai advokāts, jo katrs solis šeit ir atkarīgs no konkrētās valsts vienošanās ar Latviju.