Vai aptaukošanās var būt „lipīga“?
Īsā atbilde
Aptaukošanās nav infekcijas slimība, un ar to nevar inficēties kā ar gripu. Tomēr pētījumi par sociālajiem tīkliem rāda, ka svara izmaiņas mēdz izplatīties draugu un ģimenes lokā, jo kopā mainās paradumi un priekšstats par normu.
Vārds „lipīgs“ šajā sarunā tiek lietots pārnestā nozīmē. Pazīstamākais pētījums, kas šo domu izplatīja, balstījās uz vairākus gadu desmitus ilgu Framinghemas sirds pētījuma dalībnieku novērošanu Amerikas Savienotajās Valstīs: pētnieki Nikolass Kristakis un Džeimss Faulers konstatēja, ka cilvēka ķermeņa masas izmaiņas statistiski saistās ar viņa draugu ķermeņa masas izmaiņām, turklāt ciešāk nekā ar kaimiņu rādītājiem. Rezultāti tika publicēti recenzētā medicīnas žurnālā un izraisīja plašu zinātnisku diskusiju.
Iespējamais skaidrojums nav bioloģisks, bet uzvedības un sociāls. Kopā ar draugiem cilvēks ēd, izvēlas, kur pavadīt brīvo laiku, un pārņem priekšstatu par to, kāds ķermeņa izmērs ir parasts. Ja tuvākajā lokā regulāri ēd lielas porcijas un fiziskās aktivitātes nav ieradums, attiecīgi mainās arī paša cilvēka uzvedība. Tas darbojas abos virzienos: arī svara samazināšanās draugu lokā mēdz izplatīties, un tieši uz šo novērojumu balstās grupu atbalsta programmas.
Rezultāti ir jālasa piesardzīgi. Novērojuma pētījums rāda sakarību, nevis cēloni, un kritiķi norāda, ka draugi bieži ir līdzīgi jau pirms draudzības, jo cilvēki izvēlas sev līdzīgus, kā arī dzīvo vienā vidē ar vienādu pārtikas pieejamību un ienākumu līmeni. Atdalīt patiesu ietekmi no šīs līdzības statistiski ir grūti, un tieši metodika bija galvenais iebildumu objekts. Tātad apgalvojums „draugi tevi padara resnu“ ir vienkāršojums.
Ar sociālo izplatību nedrīkst jaukt patiesos aptaukošanās cēloņus. Svara pieaugumu nosaka enerģijas bilance, ko ietekmē uztura sastāvs un daudzums, kustību apjoms, miegs, stress, dažas zāles un slimības, kā arī ģenētiskie faktori. Zināms ir arī zarnu mikrobiotas iespaids, taču tas nepadara aptaukošanos par pārnēsājamu slimību. Būtiski ir arī tas, ka aptaukošanās nav rakstura vājums, un nosodošs tonis sabiedrībā parasti rezultātus pasliktina, nevis uzlabo.
Ja gribat, lai vide strādā jūsu labā, mainiet to, kas ir jūsu rokās, nevis cilvēkus sev apkārt. Vienojieties ar ģimeni par vienu kopīgu maltīti dienā un par to, kas stāv uz galda; pārkārtojiet virtuvi tā, lai gatavā ēdiena porcijas būtu redzamas un saprotamas; ieviesiet kustību, kas ir saistīta ar sarunu, piemēram, pastaigu pēc vakariņām, jo tā notur paradumu labāk nekā individuāls plāns. Un izvēlieties vienu izmērāmu pazīmi, ko sekot līdzi reizi nedēļā, nevis katru dienu, jo ikdienas svārstības ir troksnis, kas demotivē.
Ko no tā var izmantot praksē
Ja sociālā vide tiešām ietekmē paradumus, tad to var izmantot apzināti: kopīgas pastaigas vai treniņi, kopīga ēdienreižu plānošana ģimenē, darba kolektīva aktivitātes. Bērniem izšķiroša nozīme ir mājās un skolā pieejamajam ēdienam, jo šajā vecumā vide nosaka izvēli vairāk nekā paša lēmums.
Runājot ar tuvinieku par svaru, izvairieties no vērtējuma par izskatu un runājiet par konkrētu rīcību, ko darāt kopā. Nosodījums un padomi no malas statistiski maina uzvedību mazāk nekā kopīga darbība.
Ja svars rada veselības problēmas, sākumpunkts ir ģimenes ārsts, kurš var izvērtēt vielmaiņas rādītājus un nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie uztura speciālista, endokrinologa vai fizioterapeita. Šis raksts nav individuāls medicīnisks ieteikums.
Kā atšķirt pētījuma secinājumu no virsraksta
Novērojuma pētījums parāda, ka divas lietas notiek kopā; eksperiments parāda, ka viena izraisa otru. Ja ziņā nav minēts, kā dalībnieki tika sadalīti grupās, visdrīzāk runa ir par novērojumu, un vārdu „izraisa“ virsrakstā var droši aizstāt ar „saistās“.
Skatieties arī uz efekta lielumu un dalībnieku skaitu. Neliela procentuāla atšķirība lielā izlasē var būt statistiski nozīmīga, bet praktiski nenozīmīga konkrētam cilvēkam.
Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu un liekā svara izplatības apkopojumus publicē Slimību profilakses un kontroles centrs, bet starptautiskus datus un ieteikumus, tostarp par ķermeņa masas indeksa lietojuma robežām, publicē Pasaules Veselības organizācija.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir aptaukošanās?Aptaukošanās ir medicīnisks aptaukošanās termins, un to lieto, lai aprakstītu neveselīgu ķermeņa svaru. Aptaukošanās ir…
- Kas ir aptaukošanās diskriminācija?Diskriminācija aptaukošanās dēļ ir negodīga attieksme pret cilvēkiem ar lieko svaru. Pētījumos atklāts, ka aptaukošanās…
- Kādi ir dažādi aptaukošanās līmeņi?Ir pieci dažādi aptaukošanās līmeņi, kurus nosaka, mērot ķermeņa masas indeksu (ĶMI). ĶMI kalkulatori ir viegli pieejam…
- Kas ir vēdera aptaukošanās?Aptaukošanos var iedalīt dažādos veidos atkarībā no tauku nogulsnēšanās vietas. Vēdera aptaukošanās attiecas uz pārmērī…
- Kādas ir aptaukošanās slēptās izmaksas?Aptaukošanās slēptās izmaksas ietver garīgas, fiziskas, sociālas un sabiedriskas sekas. Augstākas medicīniskās izmaksas…
- Cik bieži ēdes ir bērniem?Cirpējēdes, ko dažreiz sauc par tinea vai dermatofitozi, ir izplatīta un ļoti lipīga ādas sēnīšu infekcija, kas tiek no…
- Cik bieži ir izdalījumi ovulācijas laikā?Lielākajai daļai sieviešu ir izdalījumi no maksts ovulācijas laikā, kā arī citos ikmēneša cikla laikos. Parasti sieviet…
- Cik bieži man vajadzētu saņemt fizisko?Tas, cik bieži jums vajadzētu veikt fizisko pārbaudi, ir ļoti atkarīgs no jūsu vecuma, veselības stāvokļa un, protams, …
- Cik droša ir masalu vakcinācija?Medicīnas aprindās plaši tiek uzskatīts, ka vakcinācija pret masalām ir droša. Ir vairākas reģistrētas blakusparādības,…
- Cik ilgs ir parastā saaukstēšanās inkubācijas periods?Saaukstēšanās ir augšējo elpceļu infekcija, ko izraisa vīruss, ko sauc par rinovīrusu. Parastā saaukstēšanās inkubācija…