Vai īpašums Latvijā jāapdrošina pret plūdiem?

Prasības avots ir līgums, nevis valsts. Aizdevējam ķīlas priekšmets ir parāda atgūšanas nodrošinājums, tāpēc kredīta līgumā gandrīz vienmēr ir punkts par pienākumu uzturēt spēkā īpašuma apdrošināšanas polisi visu kredīta termiņu un norādīt banku par labuma guvēju. Ja polise netiek atjaunota, banka to var noformēt pati uz aizņēmēja rēķina vai uzskatīt to par līguma pārkāpumu. Standarta mājokļa polise parasti sedz uguns, vētras, ūdens noplūdes un citus pamata riskus, bet plūdi, gruntsūdeņu celšanās un piesātinātas augsnes radīti bojājumi mēdz būt atsevišķi definēti vai izslēgti.

Tas, vai plūdu risks vispār tiks apdrošināts, ir atkarīgs no vietas. Apdrošinātāji vērtē attālumu līdz upei vai jūrai, reljefu, iepriekšējos applūšanas gadījumus un teritorijas plānojumā noteiktās applūstošo teritoriju robežas. Eiropas Savienības plūdu direktīva prasa dalībvalstīm sagatavot plūdu riska un plūdu apdraudējuma kartes, un Latvijā šī informācija ir publiski pieejama, tāpēc pirms pirkuma ir vērts pārbaudīt, kādā zonā atrodas izraudzītais īpašums. Augsta riska vietās var tikt noteikts liels pašrisks, atsevišķi atlīdzības ierobežojumi vai atteikums šo risku segt vispār.

Būvniecības un plānošanas normas darbojas kā otrs aizsardzības slānis. Aizsargjoslu likums nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, pašvaldību teritorijas plānojumi ierobežo apbūvi applūstošās teritorijās, un būvniecības noteikumi prasa attiecīgus tehniskus risinājumus, piemēram, grīdas līmeni virs aprēķinātā applūduma līmeņa. Ja māja uzcelta pretēji šīm prasībām, tas var kļūt par iemeslu gan apdrošinātāja atteikumam, gan problēmām ar īpašuma pārdošanu.

Ja plūdi tomēr ir notikuši, rīcības secība ietekmē atlīdzības apmēru. Vispirms jānodrošina cilvēku drošība un, ja iespējams, jāatslēdz elektrība. Tad, pirms sākat tīrīšanu, viss ir jānofotografē un jānofilmē: ūdens līmenis uz sienām, bojātā iedzīve, tehnika, grīdas segums. Pēc tam nekavējoties jāpiesaka gadījums apdrošinātājam pa polisē norādīto tālruni un jāseko tā norādījumiem, jo daļa polišu prasa saskaņot glābšanas darbus. Bojātās mantas nedrīkst izmest, kamēr tās nav apskatījis apdrošinātāja pārstāvis vai kamēr nav saņemta rakstiska atļauja. Visbeidzot jāsaglabā čeki par žāvēšanu, sūknēšanu un citiem neatliekamiem darbiem, jo šos izdevumus daudzas polises sedz.

Bieži sastopams pārpratums ir uzskats, ka zaudējumus atlīdzinās valsts. Ārkārtas situācijās pašvaldība un valsts var sniegt atbalstu, taču tā nav garantēta kompensācija par bojāto īpašumu, un tās apmērs ir neliels salīdzinājumā ar reālajiem zaudējumiem. Otrs pārpratums ir jaukt nekustamā īpašuma apdrošināšanu ar mantas apdrošināšanu: pirmā sedz ēku un tās konstrukcijas, otrā iedzīvi, un plūdos parasti cieš tieši iedzīve.