Vai no Pirmā pasaules kara varēja izvairīties?

Karš sākās pēc Austroungārijas troņmantnieka erchercoga Franča Ferdinanda slepkavības 28. gada 1914. jūnijā. Francs Ferdinands un viņa sieva Sofija brauca ar autokolonnu Sarajevā, kad bosnietis Gavrilo Princips. Serbu nacionālists, nāvējoši nošāva pāri viņu automašīnā ar atvērtu jumtu. Slepkavība aizsāka virkni kara pasludināšanas, izraisot vispasaules konfliktu, ko toreiz sauca par Lielo karu.

Tomēr nesen tika izteikts pieņēmums, ka ložu necaurlaidīga zīda veste varētu būt izglābusi erchercoga dzīvību. Pēc Apvienotās Karalistes Karaliskā bruņojuma pētnieku domām, Francs Ferdinands bija starp daudzajām augsta ranga personībām, kurām piederēja viena no vestēm, kas ir poļu izgudrotāja Kazimira Zēglena ideja.

Pētnieki lika izgatavot vestu kopijas un šāva uz tām ar tādiem ieročiem, kādus izmantoja Princips. Pēc pētnieces Lizas Treinoras teiktā, rezultāti pārliecinoši liecina, ka erchercogs varēja izdzīvot apšaudē.

“Es varu ziņot, ka zīdam ir ložu aizturēšanas iespējas,” viņa teica. Mēs, iespējams, nekad neuzzināsim, kāpēc Francs Ferdinands tajā dienā nebija valkājis vesti, īpaši ņemot vērā to, ka viņš tika brīdināts, ka viņa vizīte var izraisīt nemierus.

Daži maz zināmi Pirmā pasaules kara fakti:

Hjū Loftings radīja doktoru Dolitlu, lai viņš varētu rakstīt mājās saviem bērniem par kaut ko citu, nevis par kara šausmām.

Pirmais pasaules karš kaujas laukā ieveda tankus; tie tika grupēti pēc dzimuma: “vīriešu” tankiem bija lielgabali, bet “sieviešu” tankiem ložmetēji.

Lai gan 11. gada 1918. novembrī tika panākts pamiers, kaujas dažos Āfrikas apgabalos turpinājās vēl divas nedēļas.