Vai nodokļu deklarācijas termiņu var pagarināt?

Vispirms jāsaprot, ka iesniegšana un samaksa ir divi dažādi pienākumi ar dažādiem termiņiem. Gada ienākumu deklarāciju fiziskās personas iesniedz likumā noteiktajā periodā, un termiņš ir atkarīgs no tā, vai deklarācija ir obligāta un cik liels ir gada ienākums. Deklarāciju par attaisnotajiem izdevumiem, kas ir brīvprātīga, var iesniegt arī par iepriekšējiem gadiem likumā noteiktā noilguma robežās, tāpēc šajā gadījumā jautājums par pagarinājumu parasti vispār nerodas.

Ja nodokli samaksāt termiņā nav iespējams, likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz iespēju lūgt samaksas termiņa pagarinājumu. Iesniegums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā termiņā, parasti pirms maksājuma termiņa iestāšanās, un tajā jāpamato, kāpēc samaksa nav iespējama, un jāapraksta, kā parāds tiks nokārtots. Dienests var atļaut samaksu pa daļām likumā noteiktā maksimālā perioda robežās; par šo laiku pamatparādam turpina rēķināt nokavējuma naudu vai procentus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Iesniegumam ir vērts pievienot konkrētus skaitļus, nevis vispārīgu aprakstu. Noderīgs komplekts ir šāds: kāds ir parāda apmērs un no kā tas radies; kāpēc samaksa termiņā nav iespējama, ar dokumentiem, piemēram, par ieņēmumu kritumu, klienta maksātnespēju vai ārkārtas izdevumiem; piedāvātais maksājumu grafiks ar datumiem un summām; kā arī apliecinājums, ka kārtējie maksājumi turpmāk tiks veikti laikā. Tieši pēdējais punkts ir svarīgs, jo grafiku parasti piešķir ar nosacījumu, ka jaunus parādus nerada.

Uzņēmumiem pastāv atsevišķi risinājumi. Ja nodokļu parāds radies objektīvu apstākļu dēļ, var lūgt samaksas termiņa pagarinājumu vai vienoties par vienošanās līgumu, savukārt gada pārskata iesniegšanai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka termiņus, kas atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma kategorijas. Svarīgi zināt, ka pagarinājums nav automātisks: tas ir dienesta lēmums, ko pieņem pēc iesnieguma izvērtēšanas, un to var arī atteikt.

Izplatīts pārpratums ir uzskats, ka deklarācijas neiesniegšana atliek nodokļa maksāšanu. Notiek pretējais: par deklarācijas neiesniegšanu var piemērot sodu, bet nodoklis tik un tā jāmaksā, un papildus pieaug nokavējuma nauda. Otrs pārpratums ir gaidīt, kamēr parāds kļūs liels. Sarunas ar Valsts ieņēmumu dienestu par sadalīšanu pa daļām ir daudz vieglākas, kamēr parāds ir neliels un persona vēršas pati, nevis pēc tam, kad jau uzsākta piedziņa vai apturēta saimnieciskā darbība.