Vai trasts ļauj izvairīties no mantojuma nodokļa Latvijā?

Latvijā mantojumu var iegūt uz likuma, testamenta vai mantojuma līguma pamata, un mantojuma lietu ved zvērināts notārs. Pēc sludinājuma un mantinieku pieteikšanās termiņa notārs izdod mantojuma apliecību. Par lietas vešanu maksā notāra atlīdzību un valsts nodevu, kuras apmērs ir atkarīgs no mantojuma vērtības un radniecības pakāpes: tuviniekiem tas ir mazāks nekā svešām personām. Aktuālās likmes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, un tās laiku pa laikam tiek pārskatītas.

Ienākuma nodokļa ziņā mantojums parasti ir neitrāls. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" mantojuma ceļā iegūto mantu vispārīgi neuzskata par ar nodokli apliekamu ienākumu, taču ir atsevišķi izņēmumi, piemēram, attiecībā uz mantotām autoratlīdzībām. Nodokļa jautājums rodas vēlāk: ja mantinieks mantoto nekustamo īpašumu pārdod, var rasties kapitāla pieauguma nodoklis, kura aprēķinā mantotam īpašumam ir savi noteikumi, un pastāv arī atbrīvojumi, piemēram, ja īpašums bijis vienīgais un deklarēts noteiktu laiku.

Trasts anglosakšu izpratnē nozīmē mantas nodošanu pārvaldniekam labuma guvēju interesēs, sadalot juridisko un mantisko piederību. Latvijas tiesības šādu dalījumu nepazīst, tāpēc Latvijā trastu reģistrēt nevar. Latvijas rezidents var būt ārvalstīs izveidota trasta dibinātājs vai labuma guvējs, taču tad ir jārēķinās, ka saņemtie maksājumi var būt deklarējami Latvijā, ka jāievēro informācijas apmaiņas un patiesā labuma guvēja atklāšanas prasības un ka šāda struktūra vairs nav ne lēta, ne vienkārša.

Ja mērķis ir sakārtot mantas pāreju, praktiskā secība Latvijā ir šāda. Vispirms jāsastāda pilns aktīvu un saistību saraksts, ieskaitot ārvalstīs esošos kontus un īpašumus, jo tieši ārvalstu manta rada lielākās problēmas. Tad jānoskaidro neatraidāmo mantinieku loks, jo tas ierobežo rīcības brīvību. Pēc tam jāizvēlas instruments: testaments, mantojuma līgums, dāvinājums ar dzīvokļa lietošanas tiesības paturēšanu vai nodibinājums. Visbeidzot dokuments jānoformē pie zvērināta notāra un tā oriģināls jāglabā tā, lai mantinieki zinātu, kur tas atrodams. Mājās uzrakstīts un nevienam nezināms testaments praksē ir biežākais iemesls, kāpēc griba netiek izpildīta.

Praktiskie risinājumi Latvijā tātad ir citi, nevis trasts. Testaments un mantojuma līgums ļauj skaidri noteikt, kas ko saņems, dāvinājums ar uzlikumu vai ar dzīvokļa lietošanas tiesības paturēšanu ļauj mantu nodot jau dzīves laikā, bet nodibinājums jeb fonds noder ilgtermiņa mērķiem, tostarp labdarībai. Jāņem vērā neatraidāmo mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu, kuras testaments pilnībā atcelt nevar.