TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Vai vajadzētu vakcinēties pret pneimokoku infekciju?

Īsā atbilde

Tā saucamā pneimonijas pote patiesībā ir vakcīna pret pneimokoku, biežāko bakteriālās pneimonijas ierosinātāju. Tā ir ieteicama zīdaiņiem un cilvēkiem ar paaugstinātu risku, bet lēmumu par konkrētu vakcīnu un laiku pieņem ārsts, izvērtējot vecumu un blakusslimības.

Pneimokoks ir baktērija, kas mēdz mājot deguna un rīkles gļotādā, neizraisot slimību, tomēr noteiktos apstākļos tā nonāk plaušās, vidusausī, deguna blakusdobumos vai asinīs. Tad rodas pneimonija, vidusauss iekaisums vai sinusīts, bet smagākajos gadījumos attīstās sepse vai smadzeņu apvalku iekaisums. Vissmagāk slimo mazi bērni, gados vecāki cilvēki un tie, kuriem ir hroniskas slimības vai novājināta imūnsistēma.

Vakcīnas ir divu veidu. Konjugētā vakcīna satur baktērijas apvalka daļas, kas piesaistītas nesējolbaltumvielai, tāpēc tā darbojas arī zīdaiņiem un veido ilgstošāku imūno atmiņu. Polisaharīdu vakcīna aptver vairāk baktērijas paveidu, bet mazu bērnu imūnsistēmā tā darbojas vājāk. Dažkārt tās lieto secīgi, un shēma atšķiras atkarībā no vecuma un veselības stāvokļa. Latvijā bērnu vakcinācija pret pneimokoku ietilpst valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā, savukārt pieaugušajiem valsts apmaksā vakcīnu noteiktām riska grupām, kuru saraksts noteikts normatīvajos aktos.

Svarīgi saprast robežas. Vakcīna pasargā no pneimokoka izraisītām slimībām, bet ne no visām pneimonijām: plaušu karsoni var izraisīt arī citas baktērijas un vīrusi. Tā nav ne gripas, ne COVID-19 vakcīnas aizstājēja, un šīs vakcīnas viena otru neizslēdz; bieži tās var saņemt vienā reizē, tikai dažādās injekcijas vietās. Tāpat vakcinācija neatceļ nepieciešamību ārstēt jau sākušos slimību, un tā nedarbojas uzreiz: aizsardzība veidojas nedēļu laikā pēc potes.

Blakusparādības parasti ir vietējas un īslaicīgas: sāpes, apsārtums un pietūkums injekcijas vietā, nedaudz paaugstināta temperatūra, nogurums vai muskuļu sāpes dažu dienu laikā. Nopietnas alerģiskas reakcijas ir retas, tāpēc pēc potes jāpaliek ārstniecības iestādē novērošanai. Vakcināciju atliek akūtas slimības ar drudzi laikā, bet viegls iesnas gadījums parasti nav šķērslis. Par iepriekšējām spēcīgām reakcijām uz vakcīnām vienmēr jāpastāsta ārstam.

Praktiski rīkojieties šādi. Pierakstiet, vai un kad esat vakcinēts iepriekš, jo no tā atkarīga turpmākā shēma; ierakstus var pārbaudīt e-veselībā vai ģimenes ārsta kartē. Pēc tam pie ģimenes ārsta noskaidrojiet, vai piederat pie riska grupas, kurai vakcīna ir apmaksāta. Ja nepiederat, vakcīnu var iegādāties aptiekā ar recepti un saņemt poti ģimenes ārsta praksē vai vakcinācijas kabinetā. Plānojiet to laikā, kad neesat slims un kad nav gaidāma operācija tuvākajās dienās.

Vakcinācija nav vienīgais, kas samazina saslimšanas risku. Nozīme ir arī smēķēšanas atmešanai, jo smēķēšana bojā elpceļu gļotādu, hronisku slimību, īpaši diabēta un sirds mazspējas, kontrolei, kā arī roku higiēnai un savlaicīgai zobu ārstēšanai. Gados vecākiem cilvēkiem svarīgi ir arī neatlikt vēršanos pie ārsta: pneimonija senioram var noritēt bez augsta drudža, un vienīgā pazīme mēdz būt apjukums, vājums vai elpas trūkums.

Kam to iesaka biežāk

Papildus bērniem vakcināciju parasti apsver gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds, nieru vai aknu slimībām, cukura diabētu, imūnsistēmas nomākumu, bez liesas vai ar kohleāro implantu. Riska grupas ir noteiktas ārstniecības vadlīnijās un normatīvajos aktos, tāpēc piederību tām nosaka ārsts, nevis pats pacients.

Ja plānota imūnsistēmu nomācoša ārstēšana vai liesas izņemšana, vakcināciju cenšas veikt iepriekš, jo tad imūnā atbilde veidojas labāk. Tieši tāpēc par vakcināciju ir vērts jautāt jau tad, kad ārstēšana tiek plānota, nevis pēc tās sākuma.

Ko pajautāt ģimenes ārstam

Noskaidrojiet, vai konkrētajā situācijā vakcīna ir ieteicama, kura vakcīna ir piemērota, vai tā jūsu gadījumā ir valsts apmaksāta, vai vajadzīga atkārtota deva un vai to var saņemt vienlaikus ar citām potēm, piemēram, pret gripu.

Aktuālo vakcinācijas kalendāru un riska grupu sarakstu publicē Slimību profilakses un kontroles centrs, bet zāļu aprakstu, Zāļu valsts aģentūra. Šis raksts nav individuāls medicīnisks ieteikums, un lēmums jāpieņem kopā ar ārstu.

Avoti