Vai Latvijā veselības apdrošināšana ir obligāta?

Solidārā finansēšanas modeļa būtība ir tāda, ka līdzekļi veselības aprūpei tiek savākti nodokļos un pēc tam sadalīti pakalpojumu sniedzējiem, nevis iekasēti kā individuāla apdrošināšanas prēmija. Tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem noteiktā apjomā ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un vairākām citām likumā noteiktām personu grupām.

Valsts apmaksātā aprūpe nav bezmaksas pilnā nozīmē. Pacients maksā pacienta iemaksu par ārsta apmeklējumu, izmeklējumiem un stacionāro ārstēšanu, un tai ir noteikts gada griestu apmērs. Vairākas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, grūtnieces un personas ar noteiktām diagnozēm, no pacienta iemaksas ir atbrīvotas. Konkrētās summas, atbrīvojumus un kompensējamo zāļu sarakstus publicē Nacionālais veselības dienests.

Sistēmas sirds ir ģimenes ārsts. Bez viņa nosūtījuma valsts apmaksātu speciālista konsultāciju parasti nevar saņemt, izņemot atsevišķas specialitātes un neatliekamus gadījumus. Neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz ikvienam neatkarīgi no statusa, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112.

Praktiski noderīgākais solis ir pārliecināties, ka esat reģistrēts pie ģimenes ārsta un ka jūsu statuss sistēmā ir aktīvs. Abas lietas var pārbaudīt e-veselības portālā vai Nacionālajā veselības dienestā. Ģimenes ārstu var mainīt, iesniedzot pieteikumu izvēlētajam ārstam, un tas ir vērts darāms, ja piekļuve pie esošā ārsta ir apgrūtināta. Ja jūtaties slikti ārpus ārsta darba laika, darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kas ir starpposms starp gaidīšanu un izsaukumu uz 112.

Brīvprātīgā veselības apdrošināšana Latvijā pastāv kā papildinājums, nevis aizstājējs. Šādu polisi visbiežāk apmaksā darba devējs kā darbinieku labumu, un tā sedz, piemēram, maksas speciālistu apmeklējumus, zobārstniecību, rehabilitāciju un medikamentus. Nodokļu atvieglojumam darba devēja maksātajai prēmijai ir noteikti ierobežojumi, kurus skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Polises izmantošanā biežākā kļūda ir nepārlasīt noteikumus. Polisēm parasti ir gada limiti atsevišķām pakalpojumu grupām, pašrisks, gaidīšanas periods pēc noslēgšanas un izņēmumu saraksts, kurā bieži ietilpst hroniskas slimības, kas pastāvējušas pirms polises, un estētiskas procedūras. Tāpat ir vērts zināt, vai polise darbojas tikai līgumiestādēs vai arī atlīdzina čekus, jo no tā atkarīga rīcība pie reģistratūras.