Kā Latvijā ziņot par kibernoziegumu?

Valsts policija izmeklē noziedzīgus nodarījumus: krāpšanu, datorsistēmu nelikumīgu izmantošanu, identitātes zādzību, izspiedējprogrammatūru, seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Tā ir vienīgā iestāde, kas var veikt izmeklēšanas darbības.

CERT.LV ir valsts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija. Tā palīdz tehniski, brīdina par kampaņām un panāk krāpniecisku vietņu slēgšanu, bet neveic kriminālprocesu. Uzņēmumiem, kuriem piemērojamas kiberdrošības prasības, ziņošana CERT.LV var būt arī pienākums, ne tikai iespēja.

Personas datu noplūde vai ļaunprātīga izmantošana ir Datu valsts inspekcijas joma. Krāpnieciski interneta veikali un negodīga komercprakse ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra joma, bet pārrobežu pirkumiem ES robežās palīdz Eiropas Patērētāju informēšanas centrs. Par nelicencētiem ieguldījumu piedāvājumiem un aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem brīdinājumus publicē un sūdzības pieņem Latvijas Banka. Par bērniem kaitīgu vai nelikumīgu saturu var ziņot Latvijas Drošāka interneta centra ziņošanas punktā.

Neautorizētu maksājumu regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kas ievieš ES maksājumu pakalpojumu direktīvas prasības. Galvenais princips: par neautorizētu darījumu bankai jāatmaksā summa, ja klients par to paziņojis bez kavēšanās, tiklīdz uzzinājis, un ne vēlāk kā likumā noteiktajā maksimālajā termiņā, kas mērāms mēnešos, nevis dienās.

Izņēmums ir tas, kas praksē izšķir lietas: ja klients rīkojies krāpnieciski vai ar rupju neuzmanību, piemēram, pats ievadījis internetbankas kodus viltotā vietnē vai nodevis kodu telefonā „bankas darbiniekam", banka atmaksu var atteikt. Tieši tāpēc viltus zvani ir tik izplatīti: to mērķis ir panākt, lai maksājumu apstiprini tu pats.

Ja banka atsakās, strīdu var risināt ārpustiesas kārtībā. Patērētāju un finanšu pakalpojumu sniedzēju strīdu izskatīšanā iesaistās Latvijas Banka, un darbojas arī finanšu nozares ombuds; civiltiesisku prasību pret krāpnieku var celt atsevišķi, bet tam vajadzīgs jurists.

Pēc zaudējuma cilvēks bieži saņem piedāvājumu „palīdzēt atgūt naudu" no it kā juridiska biroja vai kriptoplatformas. Tā ir otrā viļņa krāpšana, kas mērķē tieši uz jau cietušajiem, jo viņu kontakti bieži nonāk sarakstos. Neviena reāla iestāde neprasa priekšapmaksu par naudas atgūšanu.

Otra kļūda ir pierādījumu iznīcināšana: konta dzēšana, sarakstes izdzēšana, ierīces „iztīrīšana" pirms iesnieguma. Izspiedējprogrammatūras gadījumā uzņēmumam nedrīkst steigties pārinstalēt serverus, pirms nav nofiksēti žurnālfaili. Trešā kļūda ir pārskaitījumu turpināšana cerībā „atbrīvot" iepriekšējos: ja no tevis prasa vēl vienu maksājumu, lai saņemtu iepriekšējo, tā vienmēr ir krāpšana.

Internet Crime Complaint Center ir ASV Federālā izmeklēšanas biroja sūdzību kanāls, un tas ir paredzēts gadījumiem ar saikni ar ASV. Latvijas iedzīvotājam tas nav aizstājējs iesniegumam Valsts policijai un neuzsāk izmeklēšanu Latvijā.

Latvijā pārrobežu lietās sadarbība notiek ar Eiropola un Eurojust starpniecību, un to organizē policija un prokuratūra, nevis cietušais. Ja krāpnieks atrodas ārpus ES un nauda aizplūdusi pa vairāku valstu kontiem, ir godīgi zināt, ka process ir garš un atgūšana nav garantēta; tas nav iemesls neziņot, jo tieši ziņojumi ļauj saistīt atsevišķus gadījumus vienā lietā.

Ne katrs nepatīkams notikums internetā ir noziegums. Negodīgs pārdevējs, kurš nokavē piegādi, ir patērētāju tiesību jautājums; aizvainojoši komentāri var būt civiltiesisks gods un cieņas aizskārums; darba devēja pārmērīga darbinieku novērošana ir datu aizsardzības jautājums. Tests: vai ir ļauns nolūks iegūt mantu, iekļūt sistēmā bez atļaujas vai iznīcināt datus. Ja nav, adrese ir nevis policija, bet gan PTAC, Datu valsts inspekcija vai tiesa.

Ja zaudējums ir liels vai iesaistīts uzņēmums, jau no paša sākuma ir vērts piesaistīt advokātu, kas strādā ar krimināltiesībām un datu drošību, jo cietušā statuss kriminālprocesā dod tiesības, kuras vēlāk grūtāk izmantot.