Kā Latvijā veido tiesas sastāvu un kāpēc nav zvērināto tiesas?
Īsā atbilde
Latvijā lietas izskata profesionāli tiesneši, nevis no iedzīvotāju vidus izraudzīti zvērinātie. Tiesas sastāvu nosaka procesuālie likumi, bet konkrēto tiesnesi lietai piešķir automatizēta lietu sadales sistēma pēc nejaušības principa.
Zvērināto tiesa ir raksturīga angloamerikāņu tiesību lokam, kurā no iedzīvotāju sarakstiem izveido kandidātu kopu, pēc tam puses un tiesa kandidātus iztaujā un daļu noraida, un izveidotā zvērināto grupa lemj par faktiem, bet tiesnesis par tiesību piemērošanu. Latvijas tiesību sistēma ir kontinentālās Eiropas tipa, kurā faktus un tiesību piemērošanu vērtē viens un tas pats tiesnesis vai tiesnešu kolēģija. Padomju laikā pastāvējušais tiesas piesēdētāju institūts no Latvijas tiesu procesa tika pakāpeniski atcelts.
Tiesas sastāvu nosaka procesuālie likumi. Pirmajā instancē lietas lielākoties izskata viens tiesnesis, bet smagākās krimināllietās un noteiktās lietu kategorijās likums paredz koleģiālu sastāvu no trim tiesnešiem. Apelācijas instancē lietu parasti skata trīs tiesneši, bet Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā lietu izskata Senāta departamenta tiesnešu sastāvs, turklāt īpaši nozīmīgus tiesību jautājumus var nodot paplašinātam sastāvam.
Nejaušības princips lietu sadalē pilda to pašu uzdevumu, ko zvērināto atlase pilda citās sistēmās: tas mazina iespēju izvēlēties sev vēlamo lēmuma pieņēmēju. Ja pusei ir pamats uzskatīt, ka tiesnesis nav objektīvs, piemēram, radniecības, iepriekšējas iesaistes lietā vai citu apstākļu dēļ, tā var pieteikt noraidījumu. Tiesnesim ir arī pienākums atstatīties pašam, ja pastāv likumā minētie apstākļi. Par noraidījuma pamatotību lemj likumā noteiktajā kārtībā, nevis pati puse.
Praksē lietas dalībnieks par sastāvu uzzina no tiesas pavēstes vai paziņojuma, kurā norādīts sēdes laiks, vieta un tiesnesis. Ar lietas materiāliem var iepazīties tiesā, un arvien lielāka daļa dokumentu aprites civillietās un administratīvajās lietās notiek elektroniski, e-lietas portālā. Ja sēdes laiks neder attaisnojoša iemesla dēļ, piemēram, slimības vai komandējuma dēļ, par to laikus jāpaziņo tiesai rakstveidā un jāpievieno apliecinošs dokuments, nevis vienkārši jāneierodas: neattaisnota neierašanās var novest pie lietas izskatīšanas bez attiecīgās puses klātbūtnes.
Vārds „zvērināts“ latviešu valodā rada papildu neskaidrību, jo Latvijā ir zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji un zvērināti revidenti. Tas nozīmē tikai to, ka persona pēc kvalifikācijas pārbaudes ir devusi zvērestu un darbojas reglamentētā profesijā. Ar zvērināto tiesu šiem amatiem nav nekāda sakara.
Kā kļūst par tiesnesi
Tiesnesi Latvijā neizrauga sabiedrība un neieceļ uz vienu konkrētu lietu. Kandidātam nepieciešama augstākā juridiskā izglītība, noteikta juridiskā darba pieredze, nevainojama reputācija un sekmīgi nokārtots kvalifikācijas eksāmens. Rajona tiesas tiesnesi vispirms ieceļ amatā uz noteiktu laiku, un pēc pārbaudes laika viņu likumā noteiktajā kārtībā apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Tiesnešu karjeras jautājumos, tostarp pārcelšanā, kandidātu vērtēšanā un tiesu darba organizācijā, būtiska loma ir Tieslietu padomei, kas ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija.
Tiesneša amats nav savienojams ar komercdarbību un politisku darbību, un par disciplinārpārkāpumiem lemj tiesnešu disciplinārkolēģija. Tas nozīmē, ka atbildība pastāv, bet tā ir organizēta tiesu varas iekšienē, lai izpildvara nevarētu ietekmēt konkrētu nolēmumu.
Ja rodas šaubas par objektivitāti
Noraidījums jāpiesaka, tiklīdz kļuvis zināms tā pamats, parasti tiesas sēdes sākumā, un tas ir jāmotivē: jānorāda konkrēti apstākļi, kas rada šaubas. Neapmierinātība ar iepriekš pieņemtiem procesuāliem lēmumiem pati par sevi par noraidījuma pamatu netiek atzīta.
Ja nepareizs šķiet pats nolēmums, pareizais ceļš ir pārsūdzība apelācijas vai kasācijas kārtībā likumā noteiktajā termiņā, nevis sūdzība ministrijai. Neviena iestāde ārpus tiesu sistēmas tiesas nolēmumu atcelt vai grozīt nevar, un nokavēts pārsūdzības termiņš parasti nozīmē, ka nolēmums stājas spēkā.
Sūdzība par tiesneša uzvedību, piemēram, par necienīgu attieksmi vai nepamatotu vilcināšanos, ir atsevišķs ceļš, kas tiek izskatīts disciplinārkārtībā. Arī apmierināta sūdzība nolēmuma saturu nemaina, tāpēc abas iespējas ir jāizmanto paralēli, nevis vienu otras vietā.
Sabiedrības loma tiesas procesā
Kaut arī zvērināto nav, tiesas sēdes lielākoties ir atklātas, un tajās var piedalīties klausītāji. Slēgtu tiesas sēdi nosaka tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, lai aizsargātu valsts noslēpumu, nepilngadīgā intereses vai personas privāto dzīvi.
Sabiedrības kontroli nodrošina arī nolēmumu publiskošana anonimizētā veidā un iespēja iepazīties ar tiesu darba statistiku. Tas ļauj sekot līdzi praksei, nepiedaloties lēmuma pieņemšanā.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā atlīdzina kaitējumu par personas nāvi?Latvijā nav atsevišķas prasības, ko sauktu par „nelikumīgu nāvi", kā ASV. Tuvinieki var prasīt mantiskā un morālā kaitē…
- Juridiskā ziņā kas ir a Priori?A priori ir latīņu termins, kas nozīmē “atvasināts no iepriekšējā” vai “no cēloņa līdz sekām”. Cilvēki labāk saprot šo …
- Kā atlikt žūrijas pienākumus?Žūrijas pienākums ir pilsoniskā atbildība, taču tiesa atzīst, ka tas var būt grūts uzdevums. Cilvēki, kuriem vairāku ie…
- Kā atrast juristu ilgtermiņa aprūpes jautājumosLatvijā ilgtermiņa aprūpes jautājumus nekārto ar ASV Medicaid juristu palīdzību, jo pakalpojumus piešķir pašvaldības so…
- Ko dara ASV maršali un kas to dara Latvijā?ASV maršalu dienests ir federāla tiesībaizsardzības iestāde, kas apsargā federālās tiesas, konvojē apcietinātos, meklē …