Kam pieder valsts zeme un meži Latvijā?

Latvijas nekustamā īpašuma sistēmā ir divi galvenie reģistri, un tos jauc visbiežāk. Zemesgrāmatā reģistrē īpašuma tiesības, tātad to, kam objekts pieder un kādi apgrūtinājumi ir nostiprināti. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ko uztur Valsts zemes dienests, reģistrē objekta raksturojumu: platību, robežas, lietošanas veidu un kadastrālo vērtību. Īpašnieka pārbaudei vajadzīga zemesgrāmata, objekta datiem kadastrs.

Valsts mežu lielāko daļu apsaimnieko akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži“, kuras kapitāla daļu turētājs ir Zemkopības ministrija. Uzņēmums veic mežizstrādi, meža atjaunošanu un uztur arī publiskai atpūtai paredzēto infrastruktūru: takas, skatu torņus, ugunskuru vietas un stāvlaukumus. Tieši tāpēc lielākā daļa iecienīto pārgājienu vietu Latvijā faktiski atrodas valsts mežā, kas vienlaikus ir saimnieciski izmantota teritorija.

Dabas aizsardzības režīmu nosaka atsevišķi tiesību akti, un to pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ietver nacionālos parkus, tostarp Gaujas, Ķemeru, Slīteres un Rāznas nacionālo parku, dabas rezervātus, dabas liegumus un aizsargājamo ainavu apvidus. Katrai teritorijai ir savi individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, un tie var aizliegt būvniecību, mežizstrādi vai pat uzturēšanos noteiktā sezonā, tāpēc pirms darbībām teritorijas režīms ir jāpārbauda.

Publiskie ūdeņi Latvijā ir atsevišķa kategorija. Likumā noteiktie ezeri un upju posmi ir publiski, un tajos ikvienam ir tiesības peldēt, makšķerēt atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem un pārvietoties ar laivu. Tāpat pastāv tauvas josla gar ūdeņiem, kurā ir tiesības pārvietoties kājām. Šīs tiesības bieži tiek pārkāptas ar žogiem un aizliegumu zīmēm, un tādā gadījumā jāvēršas pašvaldībā vai Valsts vides dienestā.

Aizsardzības vajadzībām izmantotās teritorijas, piemēram, militārie poligoni un bāzes, ir atsevišķs valsts zemes veids ar piekļuves ierobežojumiem, un tās pārvalda Aizsardzības ministrijas padotības iestādes. Šādās teritorijās ieeja bez atļaujas ir aizliegta, un par robežām informē zīmes. Latvijā šādu teritoriju platība pēdējos gados ir pieaugusi, un to izmantošanas kārtība tiek publiski apspriesta ar vietējām pašvaldībām.

Valsts zeme nav nemainīga. To var atsavināt, iznomāt vai nodot pašvaldībai, un šīm darbībām ir noteikta procedūra ar izsoli vai publisku piedāvājumu. Privātpersona valsts zemi var iegūt lietošanā galvenokārt nomas ceļā, un sludinājumi par nomas tiesību izsolēm tiek publicēti pārvaldītāja mājaslapā. Neformālas vienošanās šajā jomā nedarbojas, un jebkura lietošana bez līguma ir patvaļīga.