Kas ir valūtas aizplūde un tekošā konta deficīts?
Īsā atbilde
Angliskais jēdziens „dollar drain" apzīmē situāciju, kurā valsts ārvalstīm samaksā vairāk, nekā no tām saņem, tātad nauda neto izteiksmē aizplūst uz ārzemēm. Latvijā šo pašu parādību apraksta ar maksājumu bilances jēdzieniem, galvenokārt ar tekošā konta deficītu, un aktuālos datus publicē Latvijas Banka un Centrālā statistikas pārvalde.
Tekošais konts sastāv no četrām daļām, un sabiedriskajā diskusijā parasti pamana tikai pirmo. Preču bilance Latvijā tradicionāli ir deficītā, jo ievedam vairāk rūpniecības preču, transportlīdzekļu un energoresursu, nekā izvedam. Pakalpojumu bilance parasti ir pārpalikumā, pateicoties transportam, tranzītam, tūrismam un eksportētajiem IT un biznesa pakalpojumiem. Primārie ienākumi ir postenis, par ko runā vismazāk: ārvalstu īpašnieku uzņēmumu peļņa, ko izmaksā mātesuzņēmumiem ārzemēs, ir pastāvīga izejošā plūsma. Sekundārie ienākumi savukārt ienes naudu iekšā, jo tajos ietilpst Eiropas Savienības fondu maksājumi un ārzemēs strādājošo pārvedumi ģimenēm Latvijā.
Svarīgi saprast, kas mainījās ar eiro ieviešanu 2014. gadā. Valstij ar savu valūtu ilgstoša aizplūde nozīmē rezervju izsīkšanu un spiedienu uz valūtas kursu. Latvija ir eirozonā, norēķini notiek tajā pašā valūtā, kurā iekasē ieņēmumus lielākā daļa tirdzniecības partneru, un maksājumu infrastruktūru nodrošina Eurosistēma, tāpēc klasiskā valūtas krīze šādā formā nedraud. Deficītu finansē kapitāla ieplūde: ārvalstu tiešās investīcijas, aizņēmumi, ES fondi. Risks pārceļas no valūtas kursa uz to, cik uzticams šis finansējums ir un cik ātri tas var apstāties.
Latvijai ir sava mācība par to, kā beidzas pārmērīgs deficīts. Tūkstošgades pirmās desmitgades vidū tekošā konta deficīts pārsniedza piekto daļu no iekšzemes kopprodukta, un to finansēja galvenokārt ārvalstu banku aizdevumi nekustamajam īpašumam, nevis eksportspējīgas ražotnes. Kad kapitāla plūsma 2008. gadā apstājās, korekcija notika dažos ceturkšņos: imports sabruka, deficīts pārvērtās pārpalikumā, bet cena bija iekšējā devalvācija, algu un nodarbinātības kritums un emigrācija.
Tāpēc atbilde uz jautājumu „vai deficīts ir slikti?" nav vienkāršs jā vai nē. Deficīts, kas rodas, valstij importējot iekārtas ražotnēm, kuras pēc trim gadiem eksportēs, ir investīcija. Deficīts, kas rodas, aizņemoties patēriņam un nekustamajam īpašumam, ir atlikts rēķins. Noteicošā ir nevis deficīta lielums pats par sevi, bet tā finansējuma struktūra un tas, vai importētais kapitāls nonāk eksportējošajā sektorā.
Kur skatīt faktiskos skaitļus
Maksājumu bilanci ceturkšņa un mēneša griezumā publicē Latvijas Banka, ārējās tirdzniecības datus pa preču grupām un partnervalstīm Centrālā statistikas pārvalde, bet salīdzinājumam ar citām ES valstīm der Eurostat. Presē parādītās summas bieži ir pārrēķinātas vai izņemtas no konteksta, tāpēc konkrēti skaitļi jāskatās pirmavotā.
Ar ko to jauc
Visizplatītākā kļūda ir tekošā konta deficītu sajaukt ar valsts budžeta deficītu. Tests ir vienkāršs: pajautā, kas ir darījuma puses. Budžeta deficīts ir valdības ieņēmumu un izdevumu starpība, un otra puse var būt pašmāju iedzīvotāji. Tekošā konta deficīts ir visas ekonomikas, tostarp uzņēmumu un mājsaimniecību, darījumi ar ārvalstīm. Valsts var vienlaikus būt ar līdzsvarotu budžetu un lielu ārējo deficītu.
Otrs sajaukums ir tirdzniecības bilance un tekošais konts. Tirdzniecības bilance ir tikai preces un pakalpojumi; tekošais konts ietver arī peļņas izmaksu ārvalstu īpašniekiem un pārvedumus, kas Latvijas gadījumā ir lieli posteņi.
Ko cilvēki pārvērtē
Pārvērtē deficīta skaitli kā tādu un nedēļas ziņas par to. Novērtē par zemu divas lietas: cik liela daļa no Latvijas „eksporta" faktiski ir ievesto izejvielu pārstrāde ar nelielu pievienoto vērtību, un cik jutīga Latvijas ārējā pozīcija ir pret dažu lielu nozaru svārstībām. Vienas koksnes vai metāla cenu cikla dēļ rādītājs var mainīties vairāk nekā jebkuras valdības lēmumu dēļ.
Robežas
Šis ir makroekonomikas jēdzienu skaidrojums, nevis prognoze vai ieguldījumu ieteikums. Ja jautājums ir par konkrēta uzņēmuma valūtas risku vai norēķiniem ar ārvalstu piegādātājiem, atbilde jāmeklē kopā ar bankas treasury speciālistu vai finanšu konsultantu, jo tur nozīme ir līguma valūtai un nosacījumiem, nevis valsts līmeņa bilancei.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā es varu ieguldīt zelta valūtā?Ieguldījumus zelta valūtā var veikt dažādos veidos. Viens no visizplatītākajiem un tradicionālākajiem veidiem, kā iegul…
- Kā es varu nopirkt pallādiju?Pieaugot dārgmetālu tūlītējai cenai, daudzi investori pēta, kā iegādāties pallādiju kopā ar zeltu un sudrabu. Palādija …
- Kā es varu novērtēt atvasināto instrumentu kredītrisku?Novērtējot atvasināto finanšu instrumentu kredītrisku, ieguldītājiem ir jārisina divu veidu kredītrisks – pašreizējais …
- Kā ieguldījumus ietekmē valūtas svārstības?Investējot ārvalstīs, investoriem ir jārēķinās ar risku, kas rodas no valūtas svārstībām. Ieguvums no ieguldījuma ārval…
- Kā iegūt labāko valūtas maiņu?Iepērkoties par labāko valūtas maiņu, ir svarīgi koncentrēties gan uz valūtas maiņas līdzekļiem, gan uz valūtas maiņas …
- Kā iesniegt hipotēkas krāpšanas ziņojumu?Ja esat kļuvis par hipotēkas krāpšanas upuri, jums kā patērētājam ir vairākas dažādas iespējas, kuras varat izmantot, l…
- Kā izsekot naudas pārvedumam?Naudas pārvedumu izseko tā banka vai maksājumu iestāde, no kuras tas nosūtīts: klients iesniedz pieprasījumu, norādot m…
- Kā tiek iestatīti valūtas maiņas kursi?Valūtas maiņas tirgus bieži tiek uzskatīts par lielāko investīciju tirgu pasaulē. Taču daudzi cilvēki nezina, kā notiek…
- Kā tiek noteiktas inflācijas prognozes?Inflācijas prognožu noteikšana ir sarežģīta procedūra, kurai ne visi ekonomisti piekrīt. Patēriņa cenu indekss (PCI) bi…
- Kā veikt drošus ieguldījumus?Daudzi investori, īpaši tie, kuri plāno doties pensijā tuvākajā nākotnē un nevar atļauties riskēt ar savu naudu, cenšas…