Kāds ir labākais veids, kā atrisināt īrnieku problēmas?

Attiecības starp namīpašnieku un īrnieku var būt sarežģītas, jo vienošanās parasti ir profesionāls līgums par personīgajām dzīvojamām telpām. Abām pusēm ir līgumsaistības, piemēram, savlaicīgs remonts vai īres maksājumi, taču ir arī personas privātuma jautājumi. Ik pa laikam starp namīpašniekiem un īrniekiem noteikti izceļas konflikti. Dažus var atrisināt ar neformālu rokasspiedienu, savukārt citiem var būt nepieciešama juridiska darbība vai ārpus šķīrējtiesas. Ir vairāki veidi, kā namīpašnieki var atrisināt īrnieku problēmas, neapdraudot kopējās attiecības.

Viens no veidiem, kā atrisināt īrnieku problēmas, ir namīpašniekam ļoti skaidri noteikt savus plānus situācijas risināšanai. Īrnieki, kuriem ir lielas bažas par veselību un drošību par savu mājokli, nevēlas dzirdēt no saviem saimniekiem neskaidrus solījumus vai nenoteiktus plānus. Apzinīgam saimniekam jāsniedz pēc iespējas vairāk konkrētas informācijas. Ja santehniķis nevar izsaukt ārkārtas zvanu, par kavēšanos jāpaziņo īrniekam. Ja remontētājs atceļ tikšanos, īrniekam jāpaziņo par citu datumu, kad viņš viņu sagaidīs. Jo atklātāka komunikācija ir starp izīrētāju un īrnieku, jo vieglāk būtu bez konfliktiem atrisināt īrnieka problēmas.

Dažas īrnieku problēmas, piemēram, atkārtoti trokšņa pārkāpumi vai slikta sanitārija, attiecas tieši uz pašiem īrniekiem, taču saimnieks var vēlēties, lai atbilstība būtu pēc iespējas nesāpīgāka. Saimnieks var piekrist iznomāt lielas ietilpības atkritumu izgāztuvi ar nosacījumu, ka īrnieks to piepilda ar saviem liekajiem atkritumiem un atkritumiem. Saimnieks varētu ieteikt trokšņainam īrniekam pārcelties uz izolētāku dzīvokli, kurā ir mazāk kaimiņu. Nopietnām īrnieku problēmām ne vienmēr jābeidzas ar izlikšanas draudiem vai citu piespiedu taktiku. Var būt daži iemesli, kāpēc īrnieks nespēj ievērot nomas līguma nosacījumus, piemēram, fiziski ierobežojumi vai invaliditāte.

Tomēr ir gadījumi, kad nopietnas īrnieku problēmas nevar atrisināt, izmantojot atklātu saziņu vai izmitināšanu. Ja situācija ir sasniegusi punktu, kad ir nepieciešama ārēja juridiska iejaukšanās, saimniekam joprojām ir vairākas iespējas. Daudzās pilsētās ir īpašas aģentūras, kas izskata saimnieku/īrnieku strīdus, pirms tie sasniedz maza apmēra prasību tiesas līmeni. Apmācīts šķīrējtiesnesis var uzklausīt abas strīda puses un izlemt, kā rīkoties, lai problēmas atrisinātu ārpustiesas kārtībā. Šķīrējtiesas laikā gan īrniekam, gan saimniekam ir jāpiekrīt ievērot jebkādus šķīrējtiesneša lēmumus.

Ja šķīrējtiesa nedarbojas, saimnieks var uzsākt juridisku izlikšanas procesu pret īrnieku. Tomēr juridiskā izlikšana ir process, nevis tūlītēja darbība, tāpēc īrniekam ir zināms laiks, lai situāciju labotu, pirms saimnieks var turpināt šo lietu. Tomēr vienkārši nokavētās īres maksas samaksa vai piekrišana izņemt nolietotu automašīnu ne vienmēr nozīmē, ka īrnieku nevar izlikt, ja citi jautājumi paliek neatrisināti. Tiesnesis noteiks, vai izlikšana ir piemērota, pirms atļauj saimniekam izņemt īrnieku un viņa īpašumu no telpām. Ir arī iespējams, ka tiesnesis var likt saimniekam veikt būtiskus remontdarbus un ļaut īrniekam palikt šajās telpās līdz nomas perioda beigām.

Saimnieka mērķim jābūt mierīgam un savlaicīgam vairuma īrnieku problēmu risinājumam. Saimniekiem jābūt gataviem, ja īrnieks nolemj pats novērst problēmu un ieturēt līdzvērtīgu daļu no īres maksas. Tāpēc ātra remontdarbu veikšana ir izdevīga namīpašniekiem, jo ​​viņi, iespējams, var veikt remontu paši bez maksas vai nolīgt daudzpusīgu meistaru, nevis ar īrniekiem parasti sazināties ar dārgākiem remontētājiem. Vissvarīgākais ir atklāta komunikācija un vēlme veikt atbilstošu izmitināšanu, pirms īrnieku problēmas kļūst par nozīmīgiem juridiskiem jautājumiem.

SmartAsset.