Kādas ir aspartāma iespējamās briesmas?

Aspartāmu izmanto kā cukura aizstājēju dažos pārtikas un dzērienu produktos. Tas ir bijis diskusiju centrā par iespējamiem draudiem tiem, kas patērē saldinātāju saturošus produktus. Dažas grupas ir norādījušas, ka aspartāma bīstamība ir vēzis, galvassāpes, garastāvokļa traucējumi un virkne citu medicīnisku stāvokļu, savukārt citas atspēko šos apgalvojumus.

Aspartāmu ražotāji izmanto kā cukura aizstājēju dažādos produktos. Šis mākslīgais saldinātājs visbiežāk atrodams diētiskajos dzērienos. Tā kā aspartāma kaloritāte ir tik maza, daudzi to uzskata par veidu, kā turpināt lietot diētu un citus, kas satur šo sastāvdaļu, lai sasniegtu svara zaudēšanas mērķus.

Sākotnēji to apstiprināja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 1981. gadā, dažādas pārtikas un veselības drošības aģentūras visā pasaulē sekoja šim piemēram. Kopš ir parādījušies apgalvojumi par bīstamām blakusparādībām, vairākas valstis, ražotāji un jurisdikcijas ir veikušas turpmākus zinātniskus pētījumus par šo piedevu. Daži ražotāji, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, ir brīvprātīgi pārtraukuši izmantot šo sastāvdaļu savos privātā zīmola produktos dažu ziņoto aspartāma bīstamības dēļ.

Ar aspartāmu ir saistīti dažādi drošības riski. Dažas aspartāma briesmas ir saistītas ar mānīšanu, bet dažas ir saistītas ar zinātniskiem pētījumiem un patērētāju ziņojumiem. Vēzis, galvassāpes un garastāvokļa traucējumi, piemēram, trauksme un aizkaitināmība, visi ir saistīti ar aspartāmu.

Lai noskaidrotu aspartāma bīstamību, pētījumi ir vērsti uz metabolītiem. Aspartāma metabolīti ir metanols, asparagīnskābe un fenilalanīns. Šķiet, ka šiem aspartāma patēriņa blakusproduktiem nav saistīta riska. Faktiski vidusmēra cilvēks patērē lielāku daudzumu šo metabolītu gaļā, dārzeņos un citos pārtikas produktos.

Bažas par aspartāma bīstamību parasti ir saistītas ar patēriņa līmeni, nevis pašu piedevu. Tiem, kuri neparasti daudz patērē diētiskus dzērienus un citus aspartāmu saturošus produktus, ir jāuztraucas un jāierobežo viņu uzņemšana līdz ieteicamajai dienas devai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas datiem pašreizējā ieteicamā deva ir 40 miligrami uz kilogramu (2.2 mārciņas) ķermeņa svara, savukārt FDA iesaka 50 miligramus uz kilogramu (2.2 mārciņas) ķermeņa svara.

Pētījumi nepārtraukti parāda, ka aspartāms vidusmēra cilvēkam rada nelielu risku, izņemot vienu izņēmumu. Pārskati liecina par iespējamu migrēnas gadījumu skaita palielināšanos, lietojot aspartāmu saturošus produktus. Papildus migrēnai ir ierobežoti pierādījumi par citiem iespējamiem riskiem.