Beta karotīns ir karotinoīdu viela, kas dabiski atrodama augos un kalpo kā fotosintēzes palīgierīce. Tas galvenokārt ir atbildīgs par pigmentu oranžos augļos un dārzeņos, bet arī veicina pigmenta veidošanos sarkanos, dzeltenos un zaļos augļos un dārzeņos. Lai gan daži pārtikas avoti ir bagāti ar beta karotīnu, tostarp kantalupa, brokoļi, spināti un palmu eļļa, burkāni ir galvenais šīs vielas piegādātājs vairumam cilvēku uzturā.
Beta karotīns tiek pieņemts kā būtiska cilvēka uzturviela, īpaši, ja ir A vitamīna deficīts. Patiesībā, ja ir aizdomas par A vitamīna deficītu, bieži tiek veiktas asins analīzes, nosakot šīs vielas līmeni. Tiek uzskatīts, ka beta karotīnam papildus A provitamīna funkcijai piemīt antioksidanta īpašības. Dažos pētījumos arī secināts, ka tam var būt pozitīva ietekme uz imūnsistēmu, kā arī antikancerogēna iedarbība.
Lielākā daļa oficiālo uztura un veselības organizāciju, tostarp Nacionālā vēža biedrība, iesaka patērēt piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā. Ievērojot šīs vadlīnijas, tiks absorbēts pietiekams daudzums beta karotīna. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka šī viela var būt labvēlīga tikai tad, ja tā tiek patērēta dabīgā veidā, piemēram, augļos un dārzeņos, nevis papildu veidā. Turklāt dažiem cilvēkiem var būt kaitīgi lietot beta karotīna piedevas. Klīniskie pētījumi liecina, ka uztura bagātinātāji var palielināt plaušu vēža risku smēķētājiem.
Tāpat kā lielāko daļu citu uzturvielu, beta karotīnu var iegūt pietiekamā daudzumā, ēdot labi sabalansētu, veselīgu uzturu, tostarp augļus un dārzeņus. Tomēr dažiem pacientiem ārsts var ieteikt uztura bagātinātājus. A vitamīna deficīta rādītāji ir redzes problēmas, sausas vai iekaisušas acis, neizskaidrojama matu izkrišana vai izsitumi uz ādas un atkārtotas infekcijas. Pirms lietojat uztura bagātinātājus, jums jākonsultējas ar savu ārstu.