Bieži vien ar termiņobligāciju saistītais balona dzēšanas termiņš ir situācija, kas rodas, kad obligācijas vai obligāciju emisiju kopas dzēšanas datums notiek kalendārajā gadā, kā rezultātā tiek realizēta neparasti liela obligācijas pamatsumma. Šeit ir sniegta informācija par to, kā darbojas balona termiņš un kāpēc šī pieeja var būt piemērota gan emitentam, gan ieguldītājam.
Balona dzēšanas termiņš parasti ir saistīts ar obligāciju emisiju, kurai ir viens un fiksēts dzēšanas datums. Tā vietā, lai kotētu obligācijas vērtību cenas izteiksmē, tā tiek kotēta kā ienesīgums, kas sagaidāms dzēšanas datumā. Lai balona termiņa stratēģija darbotos, obligācijas emitents piekrīt atmaksas grafikam, kas tiek uzskatīts par taisnīgu gan investoram, gan emitentam. Obligāciju emisijas atmaksa notiek ar likmi, kas neatšķiras no jebkura veida obligāciju darījuma.
Atšķiras ir tas, ka emitents piekrīt veikt maksājumus iegrimšanas fondā, kas palīdz nodrošināt termiņobligāciju dzēšanu. Šos ieņēmumus, kas ietverti nogrimšanas fondā, dažos gadījumos var izmantot pirms balona termiņa sasniegšanas, taču galvenais mērķis ir nodrošināt, lai būtu resursi balona termiņa sasniegšanai saskaņotajā termiņa datumā.
Balona termiņa pieejas izmantošana var būt izdevīga gan obligāciju emitentam, gan ieguldītājam. Parasti maksājumu sērijas, kas tiek veiktas lielāko daļu obligācijas termiņa, ir ievērojami mazākas nekā ar standarta biznesa aizdevumu. Tas nozīmē, ka emitentam ir liela elastība, izstrādājot līdzekļus termiņa sasniegšanai. Daļa no šī procesa tiek īstenota, izmantojot nogrimšanas fondu kā līdzekli resursu vākšanai. Ideālā gadījumā grimstošajam fondam būs procentu likme, kas pārsniedz paredzamo darījuma ienesīgumu.
Investoram balona brieduma stratēģijas izmantošana ir salīdzinoši drošs ieguldījums. Nogrimšanas fonda klātbūtne palīdz nodrošināt, ka atmaksa notiks un no galīgā ienesīguma nogatavināšanas datumā tiks iegūts zināms pieaugums. Tas nozīmē ne tikai galveno ieguldījumu atgūšanu, bet arī ievērojamu papildu ieņēmumu gūšanu no projekta.