Ierobežotā skaidrā nauda ir skaidra nauda, kas nav pieejama tūlītējai lietošanai un kuru nedrīkst izmantot nekādiem mērķiem, kamēr nenotiek noteikts notikums vai notikumu virkne. Šajā ierobežojuma periodā skaidrā nauda var tikt turēta kāda veida procentus nesošā kontā, ļaujot naudai gūt papildu ienākumus. Šo pieeju var izmantot vairākos gadījumos, tostarp, izpildot klientam nozīmīgu pasūtījumu vai kā stratēģiju ilgtermiņa parāda apkalpošanas pārvaldībā.
Viens no ierobežotas naudas izmantošanas piemēriem ir saistīts ar līdzekļu atlikšanu, kas tiks izmantoti parāda dzēšanai ilgtermiņā. To dažreiz izmanto, ja parāda struktūra ir saistīta ar balonu maksājumu veikšanu par aizdevumu vai pat līdzekļu atlikšanu, lai izpildītu parāda saistības, piemēram, obligāciju emisijas. Tas nozīmē, ka, ja uzņēmumam ir jānokārto obligāciju emisija piecu gadu beigās, nauda šajā laikā periodiski tiks ieskaitīta procentus nesošā kontā. Kad pieci gadi ir pagājuši, visa nauda šajā kontā tiek atbrīvota ar mērķi norēķināties ar obligāciju turētājiem. Atkarībā no tā, cik ierobežotas naudas apjoms tika ietaupīts gadu gaitā, uzņēmums var nokārtot obligāciju emisiju, nepieskaroties citiem aktīviem.
Cits ierobežotas naudas izmantošanas veids ietver augstas cenas preces piegādi klientam. Šajā scenārijā klients veic zināmu depozītu vai avansa maksājumu par šo lielo biļetes vienību, un piegādes datums ir iestatīts uz noteiktu laiku nākotnē. Šī turpmākā piegādes datuma identifikācija ļauj ražotājam izveidot preci, lai tā atbilstu specifikācijām, par kurām panākta vienošanās ar klientu. Šis depozīts tiek uzskatīts par ierobežotu skaidru naudu un tiek ieskaitīts procentus nesošā kontā, līdz prece tiek piegādāta un klients to pieņem. Tajā brīdī skaidrā nauda vairs nav ierobežota, un uzņēmums to var izmantot jebkādiem biznesa izdevumiem.
Ierobežotā nauda tiek uzskaitīta uzņēmuma finanšu uzskaitē, parasti kā postenis uzņēmuma bilancē. Ja ir paredzēts, ka nauda tiks izlaista viena kalendārā gada laikā, tā parasti tiek uzskaitīta kā apgrozāmie līdzekļi. Ja skaidrā nauda paliek ierobežota ilgāk par divpadsmit mēnešiem, līdzekļi parasti tiek uzskaitīti kā ilgtermiņa aktīvi. Dažas grāmatvedības metodes paredz ierobežoto naudas līdzekļu ievietošanu izmēģinājuma bilances kontā, kas tiek atspoguļots atsevišķi no citiem bilancē atrodamajiem kontiem vai rindu posteņiem.