Cepts piens ir krievu virtuves un jo īpaši ukraiņu diētas pamatelements. Tas ir svaigs piens, kas ir karsēts cepeškrāsnī vai vārīts uz lēnas liesmas lielāko dienas daļu vai nakti. Vienkārši applaucējot pienu, tas tiek efektīvi pasterizēts. Vēl svarīgāk ir tas, ka ceptā šķirne iegūst patīkamu brūnu garozu un pat pilnībā karamelizējas. “Pārvārīta” piena laimīgā nelaime, visticamāk, ir olu krēma un spāņu dulce de leche pastas un deserta izcelsme.
Mājsaimniecībām attālajos Krievijas un Ukrainas rajonos bija nepieciešams nodrošināt, lai piens, uzglabājot istabas temperatūrā, nesabojātos. Pirms ledusskapji kļuva par ierastu lietu, lielākajā daļā zemnieku kotedžu pie rokas bija ietilpīgas krāsnis. Toreiz krāsnis lielāko daļu laika tika dedzinātas. Piena krūzes novietošana tuvāk vai tālāk no siltuma avota izrādījās ērts piena vārīšanas vai kārtīgas cepšanas veids. Šī metode visu mikrobu un fermentu iznīcināšanai, kas varētu rūgušpienu, radīja ceptu pienu.
Ledusskapji mūsdienās ir plaši izplatīti, bet krievu gaume pēc cepamā piena jeb ryazhenka saglabājas, tāpat kāre pēc rūgušpiena un jogurta, kas dzimusi attālos Kaukāza reģionos. Tāpēc visā Krievijā un Ukrainā ir rūpnīcas, kas kuļ visas trīs pārstrādātā piena formas. Cepts piens ir kļuvis par šo pārstrādāto piena produktu sugas vārdu, jo parasta vārīta piena citādi maigā garša bija piesātināta ar labām baktērijām, piena streptokoka termopilu pasugu. Ja tie nedaudz rūgst, tie piešķir jogurtam tuvāku garšu nekā parastajam ceptajam pienam. Taču tik liela ir tautas vienprātība, ka šis piens biežāk nekā nav saistīts ar nepiegaršota jogurta pikanto pīrāgu garšu.
Pateicoties dažādām etniskām un lauku praksēm, kas saistītas ar tā izcelsmi, ceptais piens atšķiras pēc izskata, tekstūras un garšas. Vienā spektra galā produkts paliek balts, bet ir sabiezināta svaiga pilnpiena versija. Otra galējība ir rūpīgi izcepta piena pikanta garoza un stipri karamelizēta, sīrupaina, smūtijam līdzīga tekstūra. Starp tiem ir smilškrāsas, nekustīgi šķidri dzērieni, kas parasti atrodami Krievijas un Polijas pārtikas preču veikalos visā Eiropā un Ziemeļamerikā.
Cepts piens nebūt nav tikai slāvu vai austrumeiropiešu etniskā gaume, bet gan ir ceļojis pa visu Eiropu, šķērsojis Atlantijas okeānu uz Dienvidameriku ar spāņu un portugāļu konkistadoru palīdzību un pat ceļojis pa tirdzniecības ceļiem uz Indiju. Pa ceļam attīstījās varianti. Franču confiture de lait ir ziežams un saldināts produkts. Norvēģiem garšo biezāks, bet ne pārāk salds. Itāļi garšo ar lazdu riekstiem, savukārt indieši parasti dod priekšroku kardamona garšvielām.