Cilvēki ar augstāku intelekta koeficientu (IQ) mēdz vēlāk iet gulēt un vēlāk pamosties. Londonas Ekonomikas augstskolas pētījums atklāja, ka cilvēki, kuri izrāda “vakarīgumu”, piemēram, ir vairāk tendēti uz nakti nomodā, demonstrē “augstāku kognitīvās sarežģītības līmeni”. Tomēr tās nav labas ziņas par naktspūcēm — atsevišķā pētījumā atklājās, ka tie, kas iet gulēt un ceļas vēlu, ir vairāk pakļauti depresijai un trauksmei un ir mazāk uzticami nekā cilvēki, kas ir agri putni.
Vairāk faktu par miega grafikiem:
Pētījumi liecina, ka gandrīz pusi no miega laika izvēles nosaka ģenētika.
Lielākajai daļai cilvēku tieksmes “vakarēt” sasniedz maksimumu vecumā no 17 līdz 21 gadam. Pēc tam cilvēki mēdz kļūt vairāk orientēti uz rītu.
Daži cilvēki nerāda ne “rītu”, ne “vakaru”; drīzāk viņiem ir daudzfāzu miegs, kas nozīmē, ka viņi guļ vairāk nekā divas reizes 24 stundu laikā. Viens no slavenākajiem daudzfāzu gulšņiem bija Leonardo da Vinči, kurš, kā ziņots, gulēja vidēji tikai divas stundas dienā.