Stājas analīze ir personas stājas novērtējums, lai meklētu ievainojumu pazīmes, kā arī sliktus stājas ieradumus, kas nākotnē varētu izraisīt traumas. Klīniskā vidē šādi pacientu novērtējumi var būt vērtīgi, lai noteiktu posturālās spriedzes izcelsmi un izstrādātu atbilstošu ārstēšanas programmu. Šo paņēmienu var izmantot arī tādām lietām kā, lai palīdzētu personai izveidot ergonomiskāku darba vietu, piemērotu sporta apavus utt.
Ir veikts plašs pētījums par cilvēka stāju, lai uzzinātu vairāk par to, kā poza ietekmē veselību. Neitrāla poza rada vismazāko slodzi locītavām, savukārt pozas, piemēram, slīdēšana, locītavu izvirzīšana vai pārāk stīva poza, laika gaitā var izraisīt traumas. Stājas analīzē kādam tiek lūgts sēdēt un stāvēt dabiski, un to var veikt, veicot vairākas vienkāršas kustības. Pacientu var nofotografēt, un viņš tiek arī novērots, lai meklētu posturālas problēmas, piemēram, noslīdēšanu krēslā vai stīvu kāju turēšanu, stāvot.
Izmantojot pozas analīzi, cilvēki var meklēt locītavu traumu izcelsmi un pamanīt problemātisku stāju, kas galu galā var izraisīt fizisku slodzi. Pacientiem tiek sniegta informācija par pareizu stāju, un viņiem var sniegt vingrinājumus, lai uzlabotu stāju. Tas var ietvert fizikālo terapiju, kā arī vingrinājumus mājās, periodiski apmeklējot, lai noskaidrotu, vai pacienta stāja ir stiprāka un drošāka.
Ķiropraktiķi bieži piedāvā šo pakalpojumu kā daļu no sava darba, nodrošinot chiropractic korekcijas un strādājot ar pacientiem, lai ierobežotu turpmākās locītavu problēmas. Fizioterapeiti var arī veikt pozas analīzi, bieži vien, kad viņi pirmo reizi sāk strādāt ar pacientu, lai noteiktu problemātiskās jomas, kas viņiem jārisina terapijas laikā. Cilvēki, piemēram, ergonomikas konsultanti, strādājot ar klientiem, var apsvērt stājas problēmas, lai viņu telpas būtu iekārtotas tā, lai ierobežotu stājas problēmas, piemēram, pielāgot krēslus, lai ierobežotu slīdēšanu un kustīgus objektus, lai cilvēki nenoslogotu un nenoslogotu savu ķermeni.
Veicot stājas analīzi, ir svarīgi ieņemt pozīcijas pēc iespējas dabiskāk, nevis mēģināt iztaisnot vai pielāgot stāju, lai tā izskatītos labāk. Personai, kas veic analīzi, ir jāredz, kā pacients uzvedas normāli, nevis kā pacients vēlas uzvesties. Dabisku pozīciju ieņemšana ļaus analītiķim noteikt sliktos ieradumus, kas var veicināt ievainojumu risku vai saasināt kaulu, locītavu un muskuļu problēmas.