Vispārīgi runājot, fakts ir kaut kas, kas patiesībā ir noticis vai kas ir empīriski patiess un ko var pamatot ar pierādījumiem. Viedoklis ir pārliecība; parasti tas ir subjektīvs, kas nozīmē, ka tas var mainīties atkarībā no cilvēka perspektīvas, emocijām vai individuālās izpratnes par kaut ko. Piemēram, bioloģiskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir fakts, savukārt priekšroka vienam dzimumam pār otru ir viedoklis.
Subjektīvs un objektīvs
Saskaņā ar lielāko daļu definīciju kaut kas ir fakts, ja tas atbilst objektīvajai realitātei. Lai kaut kas būtu objektīvs, tam ir jābūt ārpus prāta, nevis jābalstās uz jūtām vai aizspriedumiem. Tas ir pretējs viedoklim, ko indivīds domā vai jūt par tēmu.
Lai gan atšķirības starp faktiem un viedokļiem parasti balstās uz to, vai tie ir objektīvi vai subjektīvi, patiess apgalvojums dažos gadījumos var būt subjektīvs. Piemēram, ja cilvēks saka, ka jūtas bēdīgs, tas ir subjektīvs fakts par viņa emocionālo stāvokli – tas ir subjektīvs, jo tā ir tikai šī cilvēka individuālā pieredze. No otras puses, ja pirmā persona saka otrajai personai, ka otra persona jūtas skumji, šis apgalvojums ir viedoklis vai minējums, neatkarīgi no tā, vai tas ir patiess.
Fakts pret teoriju
Zinātniskajā spriešanā kaut ko var saukt par faktu tikai tad, ja to var novērot, kā tas notiek, vai kā esības stāvokli, vai kad to var pierādīt ar eksperimentu palīdzību. Eksperimentiem ir jābūt atkārtojamiem, un tiem jābūt vienādiem rezultātiem neatkarīgi no novērotāja. Lietas, kuras kādreiz tika uzskatītas par faktiem, tomēr ir izrādītas nepareizas. Piemēram, daudzi cilvēki kādreiz uzskatīja, ka pasaule ir plakana. Tagad zināms, ka tas ir nepareizi, jo tika ieviesti objektīvi pierādījumi, kas liecina, ka tā patiesībā ir saplacināta sfēra.
Daudzas lietas, ko cilvēki uzskata par zinātnes faktiem, tehniski ir teorijas. Gravitācija, piemēram, ir fakts; No otras puses, gravitācijas darbības skaidrojums ir teorija — un ir vairākas dažādas teorijas par to, kā tā faktiski darbojas. Tas nenozīmē, ka teorija ir tikai spekulācija. Zinātniskās teorijas tiek rūpīgi pārbaudītas un piemērotas zināmiem faktiem, novērojumiem un hipotēzēm, un, lai izdzīvotu, teorijai ir jāpaskaidro plašs novērojumu klāsts, kas citādi nebūtu saistīti.
Viedoklis un pārliecināšana
Dažreiz apgalvojumi tiek izmantoti, lai maldinātu personu neatkarīgi no tā, vai tas ir apzināti vai nē. Lai pārliecinātu citus par savu viedokli, cilvēks var izmantot izteiktu valodu; piemēram, reklāmā var sludināt, ka viens zīmols ir “labākais pasaulē”, neskatoties uz to, ka trūkst konkrētu pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Apsverot, vai apgalvojums varētu būt patiess vai nē, personai jāņem vērā informācijas avots, kā arī pierādījumi, kas to apstiprina.
Juridiskā terminoloģija
Likumā fakts ir faktiska lieta vai notikums, kas noticis. Tiesas procesa laikā katra puse iesniedz pierādījumus, lai atbalstītu vai atspēkotu lietas faktu interpretāciju. Tiesnesis vai žūrija — saukta arī par “faktu pārbaudītāju” vai “faktu noteicēju” – pēc tam izlemj, kas īsti notika un vai lietas fakti ir vai nav pierādīti.
Juridiskais atzinums ir tiesneša paskaidrojums, kāpēc konkrēts nolēmums ir pieņemts, vai paskaidrojums, kāpēc tiesnesis nepiekrīt nolēmumam, ja ir atšķirīgs viedoklis. Šāda veida atzinumi ietver lietas faktus, tās vēsturi un attiecīgos tiesību principus, lai sniegtu juridiska lēmuma kontekstu. Ja vairāki tiesneši izlemj lietu kopā, viņi var sniegt vienotus un atšķirīgus viedokļus, lai izskaidrotu, kāpēc viņi balsoja par vai pret konkrētu nolēmumu.
Filozofija
Var būt grūti noteikt, kas ir patiesība un kas ir ticība, un robežas starp tām ir filozofisku diskusiju priekšmets. Šo filozofijas nozari sauc par epistemoloģiju, kas pēta zināšanu būtību, kā arī cilvēku zināšanas. Ja tiek pieņemts, ka pastāv objektīvi fakti, kuriem ne visi filozofi piekrīt, tad var apgalvot, ka zināšanas ir mēģinājums saskaņot uzskatus ar realitāti, lai attīstītu “patiesus uzskatus”. Ja nav patiesības, nevar būt arī zināšanu.