Uzsvara kļūda rodas, ja teikuma nozīmi var uztvert divos dažādos veidos atkarībā no tā, vai konkrēts vārds tiek uzsvērts. Bieži runājot, akcenta maldīgums ir skaidri redzams arī rakstiskajos darbos. Šī kļūda tiek nosaukta par akcentu, jo Aristoteļa sākotnējā definīcija ietvēra tikai tos teikumus ar mainīgu akcentu uz konkrētu vārdu. Tomēr mūsdienu definīcijas ietver uzsvaru uz veseliem vārdiem vai vārdu grupām.
Akcenta kļūda ietilpst neskaidrības kategorijā. Neskaidrība rada nepareizus pieņēmumus par izteikto apgalvojumu. Lasītājs vai klausītājs bieži tiek likts domāt, ka sākotnējais paziņojums patiesībā nozīmēja pretējo, ko tas bija paredzēts.
Dažreiz tiek uzskatīts, ka tā ir tikai vokāla parādība, kļūda rodas arī rakstot vai runājot atkārtoti. Piemēram, izkārtne, kurā ar lieliem, trekniem burtiem tiek reklamēts bezmaksas produkts, bet ar mazākiem burtiem norādīts, ka bezmaksas produkts ir pieejams tikai par 20 dolāru pirkumu, ir akcenta kļūdas piemērs. Viena vārdu grupa ir stipri uzsvērta pār citu, liekot lasītājam neprecīzi uzskatīt.
Bieži izteikts komentārs tiek izdrukāts vai atkārtots bez vēlamā uzsvara, tādējādi radot nepareizi interpretētus apgalvojumus. Piemēram, ja kāds citam jautā: “Vai jums patika sievietes dejošana?” persona, kurai jautāja, varētu atbildēt: “Man patīk dejotāji ar prasmēm.” Bez skaidra uzsvara šo apgalvojumu var uztvert kā jā. Respondentam patika dejot. Tomēr, ja runātājs uzsver vārdu prasme: “Man patīk dejotāji ar prasmi”, atbilde ir noraidoša.
Kļūda var arī izvilkt teikumu no konteksta. Piemēram, sakot “viņa otrdien bija laicīgi uz darbu”, atbildot uz jautājumu “Vai viņa otrdien bija laikā?” var nebūt nekādas ietekmes uz to, vai “viņa” parasti ir laicīgi darbā. Ja tomēr liek uzsvaru uz vārdu “otrdiena” vai izlaiž jautājumu par konkrēto dienu, lasītājs vai klausītājs var secināt, ka “viņa” teikumā parasti nav laikā.
Rakstot uzsvara kļūdas var novērst vai ieviest, ievietojot konkrētus vārdus treknrakstā vai slīprakstā, lai mainītu vai precizētu teikuma nozīmi. Alternatīvi, atstājot vārdus, kas būtu jāuzsver bez uzsvara, arī rodas šī kļūda. Runā tīša vai netīša apgalvojumu atkārtošana ar atšķirīgu uzsvaru var izraisīt akcenta kļūdas.