Neskaidrības kļūda ir loģikas trūkums, ja apgalvojuma nozīme nav pilnībā skaidra. Tas var radīt apgalvojumus, kas ir gan pārliecinoši, gan nepareizi, vai nu nejauši, vai ar nolūku. Neveiksmīga frāze bieži vien ir atbildīga par netīšu humoru. Ir daudz dažādu neviennozīmīgu maldu veidu, no kuriem visizplatītākie ir neskaidrības, amfibolijas un akcenta maldi.
Valoda ir daudzpusīgs un smalks rīks, kas var izmantot vārdu atlases, frāzes, konteksta un uzsvara priekšrocības, lai veidotu nozīmi. Dažreiz vairākas interpretācijas var radīt neskaidrības. Nekonkrētiem apgalvojumiem var nebūt skaidras nozīmes. Neskaidrs vai neskaidrs apgalvojums, kas liek klausītājam vai lasītājam izdarīt nepareizu secinājumu, ir neskaidrības kļūda.
Izskaidrošana ir bieži sastopama neskaidrības kļūda, kad vārds vai frāze tiek lietota ar divām atšķirīgām nozīmēm. Šajā gadījumā tiek izdarīts secinājums, it kā būtu tikai viena nozīme. “Aizraujošas grāmatas ir reti sastopamas, un retas grāmatas ir dārgas, tāpēc aizraujošas grāmatas ir dārgas,” ir neskaidrības piemērs. Katra paziņojuma daļa ir faktiska, taču vārdam “reti” ir divas līdzīgas, bet atšķirīgas nozīmes.
Amfibolija izraisa neskaidrības, izmantojot vārdus vai frāzes, kuras var interpretēt dažādi. Piemēram, dzirdot: “Saimnieks izdzina īrnieku no dzīvokļa”, klausītājs to interpretē tādējādi, ka saimnieks īrnieku izlika. Klausītājs pārmaiņus varētu pieņemt, ka saimnieks ir fiziski uzbrukis un izlaidis īrnieku uz ielas. Konteksts un pieredze rada pieņēmumu, ka pirmais ir ticamāks, taču abas ir iespējamas interpretācijas, radot neskaidrības.
Akcents var kļūt par neskaidrības avotu, ja verbālais uzsvars maina nozīmi. Piemēram, jebkurš sarkastisks apgalvojums, kas izņemts no konteksta, var parādīties kā arguments, kas atbalsta pretējo nostāju. Ja tas ir apzināti, tas ir īpaši cinisks neskaidrības malds. Atkarībā no uzsvara “Džefs šodien nepļāva manu zālienu” varētu likt klausītājam domāt, ka Džefs pļāva kāda cita zāli, ka viņš pļāva kaut ko citu vai ka viņš pļāva savu zālienu citā dienā.
Oficiālas un neformālas debates, diskusijas, argumenti un pat vienkārši paziņojumi ir neaizsargāti pret maldiem. Bieži vien neskaidrības kļūdas rodas netīšām sliktas vārdu izvēles vai neērtas frāzes vai patiesas runātāja loģikas kļūdas dēļ. Smalkas kļūdas var būt arī apzinātas, lai sajauktu problēmu, slēptu argumenta vājās vietas vai savienotu ar nesaistītiem punktiem. Šo trūkumu identificēšana un atklāšana var ātri nojaukt citādi pārliecinošus argumentus.