TJG Online
Izglītība un apmācība

Kādi amati ir Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas ārlietu dienestā strādā divu veidu darbinieki: diplomāti ar diplomātisko rangu un specializētie vai administratīvi tehniskie darbinieki, kas nodrošina pārstāvniecību ikdienas darbu. Dienesta kārtību nosaka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, bet darba devējs ir Ārlietu ministrija.

Diplomātu karjeru veido rangu sistēma. Parasti sāk ar atašeja vai trešā sekretāra amatu, tālāk seko otrais un pirmais sekretārs, padomnieks un augstākie ranki līdz vēstniekam. Rangs ir piesaistīts personai, bet amats konkrētai vietai struktūrā, tāpēc viens un tas pats diplomāts pārmaiņus strādā ministrijas centrālajā aparātā Rīgā un pārstāvniecībā ārvalstīs, mainot vietu ik pēc vairākiem gadiem.

Pārstāvniecībās amatus iedala pēc funkcijām. Politiskās nodaļas darbinieki seko līdzi uzņemošās valsts notikumiem un ziņo par tiem, ekonomiskās nodaļas darbinieki atbalsta uzņēmējus un eksportu, preses un kultūras jomas pārstāvji veido valsts tēlu, bet konsulārie darbinieki risina ar iedzīvotājiem saistītus jautājumus. Daudzpusējās pārstāvniecībās Briselē, Ņujorkā vai Strasbūrā darbs ir citāds: tur diplomāti pārstāv valsti sarunās starptautiskajās organizācijās.

Konsulārais darbs ir viens no redzamākajiem. Tas ietver pasu un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, vīzu jautājumus, civilstāvokļa aktu reģistrāciju, notariālas darbības, dokumentu legalizāciju, kā arī palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem grūtībās: pazaudētu dokumentu, nelaimes gadījumu vai aizturēšanas gadījumos. Valstīs, kur pārstāvniecības nav, funkcijas ierobežotā apjomā pilda goda konsuli.

Papildus diplomātiem pārstāvniecībās strādā citu iestāžu norīkoti speciālisti. Aizsardzības ministrija norīko aizsardzības atašejus, citas ministrijas un iestādes var norīkot nozaru padomniekus, piemēram, tieslietu, iekšlietu vai ekonomikas jomā. Administratīvo un tehnisko personālu veido konsulārie referenti, grāmatveži, sakaru un drošības darbinieki.

Ir vērts saprast, ko konsuls nedara, jo tieši šeit rodas vislielākās vilšanās. Konsuls nesamaksā parādus, viesnīcas rēķinus vai advokāta honorāru, neiejaucas citas valsts tiesas procesā, nemeklē darbu un negādā mājokli. Viņš var izsniegt atgriešanās apliecību pases nozaudēšanas gadījumā, sazināties ar tuviniekiem, informēt par vietējām procedūrām, apmeklēt aizturēto un pārbaudīt, vai pret viņu izturas atbilstoši vietējiem likumiem.

Praktisks solis pirms ceļojuma ir reģistrēties Ārlietu ministrijas ceļotāju reģistrā un saglabāt tālruņa atmiņā tuvākās Latvijas pārstāvniecības kontaktus, kā arī ministrijas diennakts konsulārā dežuranta numuru. Tāpat noder pases kopija atsevišķi no pašas pases un ceļojuma apdrošināšanas polise, jo tieši apdrošinātājs, nevis konsuls, sedz ārstēšanās izmaksas ārvalstī.

Kā iestāties ārlietu dienestā

Uzņemšana notiek atklātā konkursā, ko izsludina Ārlietu ministrija. Prasības parasti ietver Latvijas pilsonību, augstāko izglītību, nevainojamu valsts valodas prasmi, vismaz divu svešvalodu zināšanas un spēju saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Atlasē izmanto rakstiskus pārbaudījumus, pārrunas un uzdevumus, kas pārbauda analītisko rakstīšanu.

Pēc uzņemšanas jaunie darbinieki apgūst dienesta sagatavošanas kursu, kurā māca diplomātisko saraksti, protokolu, starptautiskās tiesības un konsulāro darbu. Karjeras gaitā būtiska ir gatavība pārcelties uz ārvalsti kopā ar ģimeni un strādāt arī sarežģītos reģionos.

Kādas prasmes noder

Vissvarīgākā ir prasme precīzi un īsi rakstīt, jo diplomāta ikdienas produkts ir ziņojums vai instrukcija. Tikpat nozīmīga ir spēja veidot kontaktus, saprast citas valsts iekšpolitiku un strādāt komandā ar atšķirīgas kultūras pārstāvjiem. Izglītības ziņā biežākās jomas ir starptautiskās attiecības, politikas zinātne, tiesības, ekonomika un reģionālie pētījumi.

Kandidātam, kurš gatavojas konkursam, visnoderīgāk ir trenēt tieši rakstīšanu: uzrakstīt vienas lappuses analīzi par aktuālu ārpolitikas jautājumu ar secinājumu pašā sākumā, nevis beigās. Tāpat jāpārzina Latvijas ārpolitikas prioritātes un Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas kārtība.

Ar ko diplomātu bieži jauc

Diplomātisko dienestu nereti jauc ar Eiropas Savienības iestāžu civildienestu. Tie ir divi atsevišķi ceļi: Latvijas diplomātus pieņem darbā Ārlietu ministrija, bet Eiropas Komisijas vai Padomes ierēdņus atlasa atklātos konkursos, ko rīko Eiropas Personāla atlases birojs, un tur darba devējs ir Eiropas Savienība, nevis dalībvalsts.

Goda konsuls savukārt nav valsts amatpersona ar rangu, bet uzņemošajā valstī dzīvojoša persona, kas pilda ierobežotas funkcijas un parasti neizsniedz pases vai vīzas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti