TJG Online
Advokāti un likums

Ar ko noziegums atšķiras no administratīvā pārkāpuma?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Noziedzīgs nodarījums ir Krimināllikumā paredzēts nodarījums, ko izmeklē kriminālprocesā un par ko sodu piespriež tiesa. Administratīvais pārkāpums ir vieglāks likuma pārkāpums, par kuru lēmumu parasti pieņem pati iestāde, un tas nerada sodāmību.

Latvijā pastāv divas atsevišķas atbildības sistēmas. Krimināltiesībās noziedzīgie nodarījumi iedalās kriminālpārkāpumos un noziegumos, bet noziegumi savukārt mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos. Iedalījuma pamatā ir likumā paredzētais maksimālais sods, nevis nodarījuma nosaukums, un tieši no šī iedalījuma atkarīgs, cik ilgi saglabājas sodāmība, vai iespējama nosacīta notiesāšana un kādi ir noilguma termiņi.

Administratīvo atbildību regulē Administratīvās atbildības likums, kas Latvijā darbojas kopš 2020. gada un aizstāja padomju laikā aizsākto kodeksu. Konkrētos pārkāpumu sastāvus paredz nozaru likumi, piemēram, par ceļu satiksmi, darba drošību vai tirdzniecību, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi, tāpēc vienā novadā sodāms var būt tas, kas citā nav. Sodu izsaka naudas soda vienībās, kuru vērtību nosaka likums, un papildus var piemērot, piemēram, tiesību atņemšanu vai mantas konfiskāciju.

Praktiskā atšķirība visspilgtāk parādās sekās. Administratīvais sods neveido sodāmību un neliedz strādāt lielākajā daļā profesiju, kaut arī ieraksts par to nonāk Sodu reģistrā. Kriminālsods rada sodāmību, kas noteiktu laiku ierobežo iespējas strādāt ar bērniem, valsts dienestā, apsardzē un finanšu jomā, kā arī var ietekmēt vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstīs. Izziņu par sodāmību izsniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, un to var pieprasīt elektroniski.

Atšķiras arī process. Administratīvajā lietā pārkāpumu konstatē amatpersona, piemēram, Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts darba inspekcijas darbinieks, un pieņem lēmumu, kuru var apstrīdēt augstākai amatpersonai un pēc tam pārsūdzēt rajona tiesā. Kriminālprocesā izmeklēšanu veic izmeklētājs prokurora uzraudzībā, apsūdzību uztur prokurors, bet sodu piespriež tiesa, un personai ir tiesības uz aizstāvi jau no aizdomās turētā statusa iegūšanas brīža.

Rīcības secība, saņemot lēmumu vai protokolu, ir vienmēr viena. Vispirms izlasiet, kāds pārkāpums pārmests un uz kāda likuma panta pamata, jo bez tā nav ko apstrīdēt. Pēc tam pārbaudiet dokumentā norādīto apstrīdēšanas termiņu un iestādi, kurai sūdzība adresējama. Tikai pēc tam lemiet, vai maksāt: samaksāts sods parasti nozīmē, ka lēmumu vairs neapstrīdēsiet. Ja nepiekrītat faktiem, savus iebildumus ierakstiet protokolā uzreiz, nevis gaidiet tiesas sēdi.

Biežākā kļūda ir uzskatīt, ka nesamaksāts naudas sods laika gaitā pazūd. Nesamaksāts administratīvais sods tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, un tad summai pievienojas izpildes izdevumi, kas var pārsniegt pašu sodu. Otra kļūda ir jaukt administratīvo pārkāpumu ar administratīvo procesu iestādē, kas ir pavisam cita lieta: tajā runa ir par atļaujām, pabalstiem un citiem iestādes lēmumiem, nevis par sodu.

Kad vajadzīgs advokāts

Par nelielu naudas sodu ceļu satiksmē advokāts parasti maksā vairāk nekā pats sods, tāpēc te svarīgāk ir laikus iesniegt argumentētu sūdzību. Advokāta palīdzība atmaksājas tad, ja pārkāpums var maksāt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, profesionālo sertifikātu vai uzņēmuma licenci, jo šīs sekas ir daudz dārgākas par pašu sodu.

Kriminālprocesā aizstāvis vajadzīgs vienmēr, arī tad, ja šķiet, ka viss ir pārpratums. Latvijā aizstāvis kriminālprocesā var būt tikai zvērināts advokāts, un noteiktos gadījumos aizstāvību nodrošina valsts. Nekad neparakstiet protokolu vai vienošanos, ja nesaprotat tās saturu, un nesniedziet liecības pirms sarunas ar aizstāvi.

Kā atšķirt to no ārvalstu jēdzieniem

Angliski rakstītos avotos bieži lieto jēdzienus misdemeanor un felony, kas ir ASV iedalījums vieglākos un smagākos noziegumos, turklāt atsevišķi federālajā un štatu līmenī. Latvijas tiesību sistēmā šādu jēdzienu nav, un tos nevar tieši pārnest uz mūsu iedalījumu, jo Latvija ir unitāra valsts ar vienu krimināllikumu visā teritorijā.

Ja lieta saistīta ar pārkāpumu ārvalstīs, piemēram, soda kvīti par braukšanu citā Eiropas Savienības valstī, piemēro attiecīgās valsts tiesības, un naudas sodu noteiktos gadījumos var piedzīt arī Latvijā. Tādā situācijā aktuālo kārtību noskaidrojiet pie Latvijas iestādes, kas norādīta pieprasījumā, nevis pieņemiet, ka ārzemju sods šeit neko nenozīmē.

Kā pārbaudīt, kas par jums reģistrēts

Ziņas par piemērotajiem sodiem uzkrāj Sodu reģistrs, un izziņu par sodāmību vai tās neesamību var pieprasīt elektroniski valsts pakalpojumu portālā. Šī izziņa bieži nepieciešama, stājoties darbā izglītības, medicīnas, apsardzes un finanšu jomā, kā arī kārtojot dokumentus ārvalstīs.

Ceļu satiksmes pārkāpumi papildus veido pārkāpumu uzskaites punktus, kurus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcija, un to skaits var novest pie vadīšanas tiesību atņemšanas neatkarīgi no naudas soda. Savus punktus un nesamaksātos sodus ir vērts pārbaudīt vismaz reizi gadā, jo par daļu no tiem paziņojums vienkārši nenonāk līdz adresātam.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti