TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Ar ko pamata dzīvības nodrošināšana (BLS) atšķiras no atdzīvināšanas?

Īsā atbilde

Atdzīvināšana jeb sirds un plaušu reanimācija ir viena konkrēta darbība: krūškurvja kompresijas kopā ar mākslīgo elpināšanu. Pamata dzīvības nodrošināšana (angliski basic life support, BLS) ir plašāks rīcības kopums, kurā atdzīvināšana ir tikai viens posms.

BLS apraksta visu palīdzības ķēdi, ko var sniegt bez ārstniecības iestādes aprīkojuma: notikuma vietas drošības novērtēšanu, cietušā apziņas un elpošanas pārbaudi, palīdzības izsaukšanu pa tālruni 113 vai 112, atdzīvināšanu, automātiskā ārējā defibrilatora lietošanu, rīcību, ja elpceļus nosprostojis svešķermenis, sānu stabilā stāvokļa izveidi bezsamaņā esošam cietušajam, kurš elpo, un asiņošanas apturēšanu. Atdzīvināšanu šajā ķēdē sāk tikai tad, kad cilvēks nereaģē un neelpo normāli.

Praktiskā kārtība balstās uz Eiropas Reanimācijas padomes vadlīnijām, ko periodiski pārskata. Pieaugušajam kompresijas veic krūškurvja vidusdaļā, iespiežot krūšu kaulu aptuveni piecus līdz sešus centimetrus dziļi ar ātrumu simts līdz simts divdesmit reizes minūtē un ļaujot krūškurvim pilnībā atgriezties sākotnējā stāvoklī. Ja glābējs ir apmācīts un gatavs elpināt, kompresiju un ieelpu attiecība ir trīsdesmit pret divām. Ja glābējs elpināt nevēlas vai neprot, viņš veic tikai kompresijas nepārtraukti, jo bezdarbība ir sliktākais iespējamais risinājums.

Atsevišķi jāpiemin agonālā elpošana: pirmajās minūtēs pēc sirdsdarbības apstāšanās cilvēks var reti un trokšņaini ievilkt gaisu, un tas bieži tiek uztverts kā elpošana. Tā nav normāla elpošana, un šādā gadījumā atdzīvināšana ir jāsāk. Ja glābējam ir šaubas, vai elpošana ir normāla, pareizāk ir rīkoties tā, it kā tās nebūtu.

Vēl viena atšķirība ir aprīkojuma un kompetences līmenis. BLS pēc definīcijas iztiek bez zālēm un elpceļu instrumentiem, savukārt paplašinātā dzīvības nodrošināšana ietver medikamentus, manuālo defibrilāciju ar ritma vērtēšanu, elpceļu nodrošināšanu ar caurulīti un citas darbības, ko veic apmācīts mediķu personāls. Automātiskais ārējais defibrilators ir izņēmums: tas ir veidots tā, lai to varētu lietot arī cilvēks bez medicīniskās izglītības, jo ierīce pati analizē sirds ritmu un dod balss norādes.

Sadzīvē šos jēdzienus jauc arī tāpēc, ka kursu nosaukumi atšķiras. Kurss ar nosaukumu „pirmā palīdzība“ parasti aptver plašu tēmu loku, tostarp traumas, apdegumus un saindēšanos, bet BLS kurss koncentrējas uz dzīvībai bīstamiem stāvokļiem un atdzīvināšanu. Tas, kurš prot tikai atdzīvināt, vēl neprot atpazīt insultu vai apturēt spēcīgu asiņošanu, tāpēc apmācība ir vērtīgāka tad, kad tiek apgūta visa ķēde.

Automātiskā ārējā defibrilatora lietošana

Ierīci ieslēdz un tālāk rīkojas pēc balss norādēm. Krūškurvim jābūt kailam un sausam, elektrodus uzlīmē tā, kā parādīts uz to iepakojuma, un kompresijas pārtrauc tikai uz ritma analīzes un trieciena laiku.

Trieciena brīdī cietušajam neviens nedrīkst pieskarties. Tūlīt pēc trieciena kompresijas atsāk un turpina, līdz ierīce dod jaunu norādi vai ierodas mediķi; elektrodus no ādas nenoņem. Ja ierīce paziņo, ka trieciens nav nepieciešams, tas nenozīmē, ka viss kārtībā: kompresijas turpina.

Publiski pieejami defibrilatori mēdz būt tirdzniecības centros, sporta būvēs, lidostās, degvielas uzpildes stacijās un pašvaldību ēkās. Par tuvāko var pajautāt arī dispečeram, zvanot pa tālruni 113.

Ko darīt, ja trūkst pārliecības

Zvanot pa tālruni 113, dispečers palīdz novērtēt stāvokli un vada atdzīvināšanu pa telefonu, skaitot ritmu. Telefonu ieteicams pārslēgt uz skaļruni, lai rokas paliktu brīvas kompresijām.

Bailes kaitēt ir izplatītākais iemesls, kāpēc palīdzība netiek sniegta. Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā bez kompresijām izredzes izdzīvot samazinās ar katru minūti, bet lauzta riba ir ārstējama trauma.

Ja klāt ir vairāki cilvēki, uzdevumus sadala skaidri un vārdā: viens zvana, otrs meklē defibrilatoru, trešais veic kompresijas un tiek nomainīts aptuveni ik pēc divām minūtēm, jo nogurušas rokas spiež seklāk.

Apmācība un juridiskais aspekts

Latvijā pirmās palīdzības apmācību piedāvā gan valsts atzīti pirmās palīdzības pasniedzēji, gan nevalstiskās organizācijas. Atsevišķām profesijām, piemēram, autovadītājiem un daļai darbinieku, pirmās palīdzības apmācība ir noteikta ar normatīvajiem aktiem.

Krimināllikums paredz atbildību par palīdzības nesniegšanu personai, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja palīdzību bija iespējams sniegt bez briesmām sev vai citiem. Palīdzības izsaukšana jau ir palīdzības sniegšana.

Avoti