Kā ASV Kongresā balso par likumprojektiem?

Latvijā likumprojektu izskata trijos lasījumos saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Starp lasījumiem projekts atrodas atbildīgajā komisijā, kur tiek izskatīti iesniegtie priekšlikumi. Saeima lēmumus pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, un sēde ir pilnvarota, ja piedalās vismaz puse deputātu; atsevišķiem gadījumiem, piemēram, Satversmes grozījumiem, Satversme paredz augstākus sliekšņus.

Galvenā strukturālā atšķirība: Latvija ir parlamentāra republika, kur valdība pastāv tikai tik ilgi, kamēr tai ir Saeimas uzticība, un valdības koalīcijai vairākums Saeimā jau pēc definīcijas ir. ASV ir varas dalīšanas sistēma, kur prezidents un Kongresa vairākums var būt no dažādām partijām un bieži arī ir - tieši tāpēc balsojumu iznākums tur ir daudz mazāk paredzams.

Saeimas pieņemto likumu izsludina Valsts prezidents. Viņš var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, un pēc noteiktas deputātu daļas rakstiska pieprasījuma likuma izsludināšanu var apturēt, kas paver ceļu tautas nobalsošanai. Tā ir Satversmē iestrādāta bremze, kuras ASV sistēmā nav.

Otrā virzienā atšķirība ir tikpat liela: ASV prezidenta veto ir bieža un spēcīga ikdienas politikas sviras, savukārt Latvijas Valsts prezidenta otrreizējā caurlūkošana tiek izmantota reti un neaptur likumu galīgi - Saeima to var pieņemt atkārtoti.

Biežākā kļūda ir domāt, ka Senātā pietiek ar vienkāršu vairākumu. Virknē gadījumu tā ir taisnība - amatpersonu apstiprināšanai un budžeta saskaņošanas procedūrai - , bet parastam likumprojektam bez 60 balsīm debates neizbeidz un balsojums nenotiek. Tāpēc ziņa „partijai ir vairākums Senātā” nenozīmē, ka tā var pieņemt jebko.

Otra kļūda ir jaukt komitejas balsojumu ar palātas balsojumu. Komitejas atbalsts ir tikai priekšnoteikums; tas nav likuma pieņemšana.

Kongress nav tas pats, kas ASV valdība vai administrācija. Tests: ja jautājums ir par likuma pieņemšanu vai naudas piešķiršanu, atbild Kongress; ja par likuma izpildi, atbild izpildvara.

Tāpat bill (likumprojekts) nav act (pieņemts likums). Angļu valodas ziņās šī atšķirība ir precīza, bet tulkojumos regulāri pazūd, un latviski parādās ziņas par „likumu”, kas patiesībā ir tikai iesniegts projekts bez jebkādas virzības.