TJG Online
Savienotās Valstis

Kā notiek ASV Kongresa vēlēšanas?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

ASV Kongresa vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem: tajās pārvēlē visu Pārstāvju palātu un aptuveni trešdaļu Senāta. Latvijā tiešas analoģijas nav, jo Saeimu ievēl uz četriem gadiem un visā sastāvā vienlaikus.

ASV likumdevējs sastāv no divām palātām ar atšķirīgu vēlēšanu ritmu. Pārstāvju palātā ir 435 deputāti, katrs ievēlēts savā vienmandāta apgabalā uz diviem gadiem, tāpēc visa palāta tiek pārvēlēta ik pāra gadu. Senātā ir 100 senatoru, pa diviem no katra štata neatkarīgi no tā iedzīvotāju skaita, un viņu pilnvaru termiņš ir seši gadi, taču senatori ir sadalīti trīs grupās, no kurām ik pēc diviem gadiem pārvēlē pa vienai.

Vēlēšanas, kas notiek starp divām prezidenta vēlēšanām, sauc par starpposma vēlēšanām. Praksē tās kļūst par sabiedrības vērtējumu amatā esošajam prezidentam, un vēsturiski prezidenta partija tajās biežāk zaudē vietas, nevis iegūst. Latvijas lasītājam tuvākais salīdzinājums ir pašvaldību vēlēšanas Saeimas pilnvaru termiņa vidū, kuras arī mēdz lasīt kā valdības reitinga mērījumu, lai gan juridiski tās valdības sastāvu neskar.

Balsošanas sistēma ir otra lielā atšķirība. ASV apgabalā uzvar kandidāts ar lielāko balsu skaitu, un otrā vieta nedod neko: tā ir vairākuma sistēma, kas praksē uztur divu lielo partiju pārsvaru. Latvijā Saeimu ievēl proporcionāli piecos vēlēšanu apgabalos, balso par partijas sarakstu, kuram var pievilkt plusu vai svītrot kandidātus, un mandātus sadala starp sarakstiem, kas pārvarējuši piecu procentu barjeru. Tāpēc Saeimā parasti ir vairākas partijas un valdību veido koalīcija.

Pirms pašām vēlēšanām ASV notiek priekšvēlēšanas, kurās partijas atbalstītāji paši izraugās savu kandidātu. Latvijā šāda publiska posma nav: kandidātu sarakstu sastāda partija, un vēlētājs to ierauga jau kā gatavu sarakstu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc amerikāņu kampaņas ir garākas un dārgākas un kāpēc kandidāta personība tur sver vairāk nekā partijas programma.

Vēl viena atšķirība skar apgabalu robežas. ASV Pārstāvju palātas apgabalus pārzīmē pēc tautas skaitīšanas, kas notiek reizi desmit gados, un robežu vilkšana ir asa politiska cīņa, jo izdevīgi izlocīts apgabals var nodrošināt vietu uz gadu desmitiem. Latvijā vēlēšanu apgabali ir vēsturiskie novadi un Rīga, tie netiek pārzīmēti, bet mandātu skaits katrā apgabalā pirms vēlēšanām tiek pārrēķināts atbilstoši vēlētāju skaitam.

Kāpēc amerikāņi balso otrdienā

Federālo vēlēšanu diena ASV ir pirmā otrdiena pēc pirmās novembra pirmdienas. Šis dīvainais datums nāk no 19. gadsimta lauku sabiedrības, kad svētdiena bija baznīcas diena, bet ceļš uz vēlēšanu iecirkni varēja aizņemt veselu dienu. Tā kā darbdiena balsošanai nav ērta, arvien lielāka daļa vēlētāju balso pa pastu vai iepriekšējās balsošanas dienās, un šos noteikumus katrs štats nosaka pats.

Latvijā vēlēšanas notiek sestdienā, un nobalsot var arī iepriekš noteiktās dienās. Par kārtību, termiņiem un vajadzīgajiem dokumentiem atbild Centrālā vēlēšanu komisija, un tieši tās vietnē, nevis partiju materiālos, šī informācija ir jāpārbauda.

Ko no šīs sistēmas ir vērts paturēt prātā

Amerikāņu vēlēšanu ziņas mēdz tikt pasniegtas tā, it kā rezultāts nomainītu valdību. Tā nenotiek: prezidents paliek amatā neatkarīgi no Kongresa vēlēšanu iznākuma, mainās vienīgi tas, cik viegli viņam būs panākt budžeta un likumu pieņemšanu. Latvijā valdība pastāv, kamēr tai ir Saeimas uzticība, un neuzticības izteikšana Ministru prezidentam nozīmē valdības krišanu.

Šī atšķirība izriet no valsts iekārtas: ASV ir prezidentāla republika ar stingru varas dalīšanu, Latvija ir parlamentāra republika, kurā valdība veidojas no parlamenta vairākuma. Ja lasāt amerikāņu politikas analīzi, šo pamatu ir vērts paturēt prātā, citādi katrs sarežģīts balsojums izskatās pēc krīzes, lai gan sistēmā tas ir parasts darba režīms.

Kas drīkst kandidēt un kā finansē kampaņas

Kandidēšanas prasības ASV ir noteiktas konstitūcijā un atšķiras abām palātām: Pārstāvju palātai vajadzīgs mazāks minimālais vecums un īsāks pilsonības stāžs nekā Senātam, un kandidātam jādzīvo tajā štatā, no kura viņš kandidē. Latvijā kandidēt Saeimas vēlēšanās var pilsonis no divdesmit viena gada vecuma, un ierobežojumi ir saistīti nevis ar dzīvesvietu, bet ar tādiem apstākļiem kā rīcībspējas ierobežojums vai sodāmība par smagiem noziegumiem.

Naudas loma ir vēl viena būtiska atšķirība. ASV kampaņu finansēšana ir salīdzinoši maz ierobežota, un ziedojumu vākšana aizņem ievērojamu daļu deputāta darba laika. Latvijā partiju finansēšanai ir noteikti ierobežojumi, priekšvēlēšanu tēriņiem ir griesti, un šo jomu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas publisko partiju ziedotāju un izdevumu datus.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti