TJG Online
Savienotās Valstis

Kādas ir ASV Kongresa pilnvaras?

Īsā atbilde

ASV Kongress pieņem likumus, apstiprina budžetu un nodokļus, pieteic karu un uzrauga izpildvaru. Senāts papildus ratificē starptautiskos līgumus un apstiprina prezidenta ieceltās amatpersonas, bet Pārstāvju palāta ierosina impīčmentu un nodokļu likumprojektus.

Kongresa pilnvaras ir uzskaitītas konstitūcijā, un tās ir apzināti veidotas kā pretsvars prezidentam. Svarīgākā no tām ir vara pār naudu: bez Kongresa apstiprinājuma valdība nevar tērēt, tāpēc budžeta strīdi ASV mēdz beigties ar iestāžu darbības apturēšanu. Latvijā šāda scenārija nav, jo, ja jaunais budžets nav pieņemts, valsts turpina darboties pēc iepriekšējā gada budžeta apjoma līdz jaunā apstiprināšanai.

Otra svarīga pilnvara ir likumu pieņemšana. Likumprojekts jāapstiprina abām palātām vienādā redakcijā, un pēc tam tas nonāk pie prezidenta, kurš var to parakstīt vai uzlikt veto. Veto Kongress var pārvarēt tikai ar kvalificētu vairākumu abās palātās. Latvijā Valsts prezidents likumu var nodot otrreizējai caurlūkošanai, bet Saeima to var pieņemt atkārtoti, un prezidentam ir arī tiesības apturēt likuma publicēšanu, kas var novest pie tautas nobalsošanas.

Trešā pilnvara ir uzraudzība. Kongresa komitejas var pieprasīt dokumentus, uzaicināt amatpersonas liecināt un rīkot publiskas uzklausīšanas, un tieši šīs sēdes bieži nonāk ziņās. Latvijā šo funkciju pilda Saeimas komisijas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kā arī deputātu jautājumi un pieprasījumi ministriem, taču publiskā uzklausīšanu kultūra ir krietni klusāka.

Abām palātām ir arī atsevišķas, tikai tām piederošas pilnvaras. Senāts ar kvalificētu vairākumu ratificē starptautiskos līgumus un apstiprina prezidenta izvirzītos tiesnešus, ministrus un vēstniekus, tāpēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšana kļūst par lielu politisku notikumu. Pārstāvju palāta ierosina nodokļu likumprojektus un lemj par apsūdzības izvirzīšanu impīčmenta procesā, savukārt lietu izskata Senāts.

Latvijas Saeimai ir dažas pilnvaras, kuru Kongresam nav vispār. Saeima ievēl Valsts prezidentu, apstiprina Ministru kabinetu un var tam izteikt neuzticību, tādējādi gāžot valdību. Tas ir parlamentāras republikas kodols: valdība pastāv tik ilgi, kamēr to atbalsta parlamenta vairākums. ASV prezidents tiek ievēlēts atsevišķi un Kongresa neuzticība viņu no amata neatceļ, jo vienīgā procedūra ir impīčments ar ļoti augstu slieksni.

Kā abas sistēmas risina strupceļu

ASV iespējams stāvoklis, kad prezidents nāk no vienas partijas, bet Kongresa vairākums no citas. Tad likumu pieņemšana palēninās, un galvenais sarunu priekšmets kļūst budžets. Sistēma to pieļauj apzināti: varas dalīšana tika veidota, lai apgrūtinātu strauju rīcību.

Latvijā strupceļš izpaužas citādi: ja koalīcija sabrūk, valdība krīt un sākas jaunas valdības veidošana, bet parlaments turpina darbu. Galējais risinājums ir Saeimas atlaišana, kuras ierosināšanai Satversmē noteikta atsevišķa kārtība ar tautas nobalsošanu. Abos gadījumos sistēmas mērķis ir viens: atrisināt konfliktu ar procedūru, nevis ar spēku.

Kāpēc šo atšķirību ir vērts zināt

Amerikāņu politikas ziņas Latvijā bieži tiek lasītas ar mūsu jēdzieniem. Kad ziņo, ka Kongress nobalsojis pret prezidenta priekšlikumu, tas nenozīmē valdības krīzi, un kad ziņo par izmeklēšanas komiteju, tā nav prokuratūra. Bez šīs izpratnes katrs solis izskatās dramatiskāks, nekā ir patiesībā.

Pretējā virzienā salīdzinājums arī noder. Tas palīdz saprast, kāpēc Latvijā valdības maiņa notiek ātrāk un biežāk, bet valsts kurss mainās mazāk: politikas nepārtrauktību šeit nodrošina ierēdniecība, Eiropas Savienības saistības un starptautiskie līgumi, kurus katra jauna valdība pārņem kā jau uzņemtas saistības.

Kā likums top abās valstīs

ASV likumprojekts iziet cauri komitejām abās palātās, pēc tam palātas saskaņo atšķirīgās redakcijas, un tikai tad dokuments nonāk pie prezidenta. Šī procedūra ir gara, un liela daļa likumprojektu līdz balsojumam nemaz nenonāk, jo komiteja tos neizskata.

Latvijā likumprojektu Saeima izskata trijos lasījumos, starp kuriem to apstrādā atbildīgā komisija un var iesniegt priekšlikumus. Likumprojektus visbiežāk iesniedz Ministru kabinets, retāk deputāti vai komisijas. Abos gadījumos lēmums, kas nonāk ziņās, ir tikai redzamā daļa: patiesais darbs notiek komisiju sēdēs, kuru materiāli ir publiski pieejami.

Avoti