Cik droša ir ASV pilotētā kosmosa programma?

Vienotas drošības atzīmes kosmosa lidojumiem nav, un tieši tāpēc dažādi avoti nosauc dažādus skaitļus. Nozīme ir tam, ko skaita: vai vērtē zaudētos lidojumus pret kopējo lidojumu skaitu, bojāgājušos pret kopējo lidojumā pavadīto cilvēku skaitu, vai arī pieskaita arī negadījumus zemes pārbaudēs un apmācībās. Kosmosa kuģu „Space Shuttle" programmā tika veikti 135 lidojumi, no kuriem divi beidzās ar apkalpes bojāeju. Jebkurš cits aprēķina veids dod citu rezultātu, tāpēc, salīdzinot skaitļus, vienmēr jāskatās pieņemtā metodika.

Trīs nāvējošie notikumi ir labi dokumentēti. 1967. gada janvārī zemes pārbaudes laikā kosmosa kuģa „Apollo 1" kabīnē izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā trīs astronauti; iemesls bija tīra skābekļa atmosfēra kabīnē, viegli uzliesmojoši materiāli un lūka, ko nevarēja ātri atvērt. 1986. gada janvārī „Challenger" sabruka neilgi pēc starta cietā kurināmā paātrinātāja blīvgredzena atteices dēļ aukstā laikā. 2003. gada februārī „Columbia" sabruka, atgriežoties atmosfērā, jo startā atlūzis siltumizolācijas gabals bija bojājis spārna priekšmalu. Katrā gadījumā gāja bojā visa apkalpe.

Svarīgākais secinājums no izmeklēšanām bija nevis tehnisks, bet organizatorisks. Gan Rodžersa komisija pēc „Challenger", gan „Columbia" katastrofas izmeklēšanas padome konstatēja, ka inženieru brīdinājumi bija izskanējuši, bet lēmumu pieņemšanas ķēdē tie tika noslīcināti grafika un budžeta spiediena dēļ. Radās jēdziens par novirzes normalizēšanu: ja bīstama parādība atkārtojas un katru reizi beidzas labi, organizācija pamazām sāk to uzskatīt par pieņemamu. Pēc abām katastrofām tika stiprinātas neatkarīgas drošības struktūras, kas var apturēt startu neatkarīgi no programmas vadības.

Salīdzinājumam noder padomju un Krievijas pieredze. 1967. gadā, nolaižoties „Sojuz 1", gāja bojā Vladimirs Komarovs, bet 1971. gadā „Sojuz 11" apkalpe trīs cilvēku sastāvā gāja bojā kabīnes spiediena zuduma dēļ. Vienlaikus „Sojuz" sistēmai ir arī veiksmīgi glābšanas gadījumi: avārijas glābšanas sistēma apkalpi izglāba gan sprādzienā uz starta galda, gan nesējraķetes atteices gadījumā pacelšanās laikā. Tas parāda, ka drošību nosaka ne tikai atteiču biežums, bet arī tas, vai sistēma ir projektēta apkalpes izglābšanai, kad kaut kas noiet greizi.

Latvijas lasītājam šī tēma nav tikai eksotika. Latvija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas piedalās tās programmās; Ventspils novadā darbojas Irbenes radioteleskopi, un Latvijā ir izveidots un orbītā palaists pirmais Latvijas mācību satelīts. Ja interesē darbs nozarē, reālā secība ir šāda: inženierzinātņu vai fizikas studijas, prakse kādā no nozares uzņēmumiem, pēc tam pieteikšanās Eiropas Kosmosa aģentūras stažēšanās un darba konkursos, kuros piedalīties var dalībvalstu un asociēto valstu valstspiederīgie.