Glass-Steagall likums un noguldījumu garantijas

Garantētā atlīdzība ir līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā kredītiestādē, un šis limits izriet no ES direktīvas, tāpēc tas ir vienāds visā Eiropas Savienībā. Sistēmu Latvijā regulē Noguldījumu garantiju likums, un noguldījumu garantiju fondu pārvalda Latvijas Banka, kas kopš 2023. gada pārņēmusi arī agrākās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas.

Limits attiecas uz vienu personu vienā bankā, nevis uz vienu kontu. Trīs konti vienā bankā ar kopā 150 000 eiro ir segti tikai līdz 100 000 eiro; tie paši 150 000 eiro, sadalīti divās dažādās bankās, ir segti pilnībā. Tas ir vienkāršākais un visbiežāk neizmantotais veids, kā uzkrājumu padarīt drošu.

Atsevišķos gadījumos, piemēram, īsi pēc mājokļa pārdošanas vai mantojuma saņemšanas, likums paredz uz ierobežotu laiku augstāku segumu. Aktuālos nosacījumus un izmaksas termiņu publicē Latvijas Banka, un tieši tur tie jāpārbauda, nevis bankas reklāmā.

Latvijā abi scenāriji ir bijuši reāli: viena liela banka 2018. gadā uzsāka pašlikvidāciju, un citai 2019. gadā tika konstatēta maksātnespēja, pēc kā noguldītājiem sāka izmaksāt garantēto atlīdzību ar citu banku starpniecību. Šī pieredze rāda, ka izmaksas mehānisms strādā, bet nauda virs limita netiek atgūta ātri, ja vispār.

Garantija sedz noguldījumus, nevis ieguldījumus. Akcijas, obligācijas, ieguldījumu fondu daļas un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas polises noguldījumu garantijā neietilpst. Tām ir atsevišķa un daudz vājāka aizsardzība pēc Ieguldītāju aizsardzības likuma, kur atlīdzības griesti ir ievērojami zemāki un tie sedz nevis ieguldījuma vērtības kritumu, bet gan pakalpojumu sniedzēja nespēju atdot klientam piederošos instrumentus.

Tests: ja produkts sola noteiktu procentu un nauda ir uz konta bankā, tas ir noguldījums un uz to attiecas 100 000 eiro garantija. Ja produkta vērtība svārstās atkarībā no tirgus, tas ir ieguldījums, un tirgus zaudējumus neatlīdzina neviens.

Elektroniskās naudas iestādēs un maksājumu iestādēs turēta nauda arī nav noguldījums. Tur klienta līdzekļus nošķir atsevišķā kontā, bet noguldījumu garantiju fonds tos nesedz, un tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri algu vai uzkrājumu tur maksājumu lietotnē.

Lielākās izmaiņas kopš Glass-Steagall laikmeta ir nevis nodalīšana, bet gan noregulējuma režīms. ES tiesiskais regulējums paredz, ka, bankai nonākot grūtībās, zaudējumus vispirms sedz akcionāri, tad pakārtoto obligāciju turētāji un tikai pēc tam nesegtie, tātad virs 100 000 eiro esošie noguldījumi. Tas ir apzināts lēmums, lai glābšanu vairs neapmaksātu nodokļu maksātājs.

Praktiskā secība, kas jāzina uzņēmumam: uzņēmuma konts arī ir segts tikai līdz 100 000 eiro, un uzņēmumam parasti ir lielāki atlikumi nekā fiziskai personai. Tieši tāpēc naudas turēšana vairākās bankās uzņēmumam nav paranoja, bet gan elementāra riska pārvaldība.

Šis ir skaidrojums par sistēmas uzbūvi, nevis ieteikums par konkrētu banku vai produktu. Kredītiestāžu un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju licenču sarakstu uztur Latvijas Banka, un pirms naudas noguldīšanas ir vērts pārliecināties, ka iestāde tajā ir un ka runa ir par kredītiestādi, nevis citu pakalpojumu sniedzēju.

Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, lieli atlikumi, kopīgi konti, juridiskas personas līdzekļi vai konti vairākās valstīs, precīza seguma noteikšana jāpārrunā ar bankas speciālistu vai juristu, jo noteikumi par vienu noguldītāju un vienu iestādi grupu gadījumā nav intuitīvi.