TJG Online
Advokāti un likums

Vai bērns, kas dzimis Latvijā, automātiski ir pilsonis?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Nē. Latvija nepiemēro dzimšanas vietas principu (jus soli), pēc kura pilsonību dod pats dzimšanas fakts valsts teritorijā. Pilsonības likums balstās uz izcelsmes principu (jus sanguinis): bērns ir Latvijas pilsonis, ja vismaz viens no vecākiem bērna dzimšanas brīdī ir Latvijas pilsonis, neatkarīgi no tā, kurā valstī bērns piedzimis.

Jus soli vēsturiski nostiprinājies galvenokārt Amerikas kontinentā, un pazīstamākais piemērs ir ASV, kur konstitūcijas grozījums pilsonību piešķir gandrīz ikvienam valstī dzimušam bērnam. Eiropā tīrā veidā šis princips praktiski netiek lietots. Vairākas Eiropas valstis izmanto nosacītu variantu, kurā valstī dzimis ārzemnieka bērns pilsonību var iegūt pēc tam, kad ģimene valstī nodzīvojusi noteiktu laiku vai kad bērns sasniedzis noteiktu vecumu. Latvijas regulējumā arī tāda vispārēja mehānisma nav.

Latvijā izšķirošs ir vecāku statuss, nevis dzimšanas vieta. Tāpēc bērns, kas dzimis Londonā, Dublinā vai Oslo latviešu ģimenē, ir Latvijas pilsonis no dzimšanas brīža. Tas gan nenozīmē, ka viss nokārtojas pats no sevis: ārvalstīs izsniegtā dzimšanas apliecība Latvijas reģistros neparādās automātiski. Dzimšanas fakts jāreģistrē, iesniedzot ārvalsts dokumentu ar legalizāciju vai apostilli un notariāli apliecinātu tulkojumu Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī vai dzimtsarakstu nodaļā Latvijā.

Tikai pēc šīs reģistrācijas bērnam tiek piešķirts personas kods un kļūst iespējams noformēt pasi vai personas apliecību. Kamēr tas nav izdarīts, bērns juridiski ir Latvijas pilsonis, bet praktiski viņam nav neviena Latvijas dokumenta, un tas rada problēmas ar ceļošanu, bērna pabalstu un vēlāk arī ar skolu. Iesniegumu par dokumentu noformēšanu kārto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai pārstāvniecībā.

Viens izņēmums Latvijā tomēr pastāv, un tas ir vērsts pret bezvalstniecību. Bērnam, kurš dzimis Latvijā un kuram citādi nebūtu nevienas valsts pilsonības, likums paredz ceļu uz Latvijas pilsonību. Pie tā pieder arī kārtība, kas attiecas uz Latvijas nepilsoņu bērniem: mūsdienās Latvijā dzimis nepilsoņu bērns netiek reģistrēts kā nepilsonis, bet tiek atzīts par Latvijas pilsoni, ja vecāki nav izvēlējušies citas valsts pilsonību. Tas ir vienīgais punkts, kur Latvijas regulējums pietuvojas dzimšanas vietas principam.

Trīs jēdzieni, kurus nedrīkst sajaukt

Jus soli ir dzimšanas vieta, jus sanguinis ir vecāku pilsonība, bet naturalizācija ir pilsonības iegūšana vēlāk, izpildot prasības par dzīvesvietu, valodu, Satversmes un vēstures zināšanām un lojalitātes solījumu. Pārbaudes jautājums vienmēr ir viens: kas ir izšķirošais fakts. Ja vieta, tas ir jus soli; ja vecāks, tas ir jus sanguinis; ja iesniegums un pārbaudījumi, tā ir naturalizācija.

Ceturtais jēdziens, ko Latvijā jauc visbiežāk, ir nepilsoņa statuss. Nepilsonis nav ne pilsonis, ne bezvalstnieks un ne ārzemnieks; tas ir īpašs Latvijas tiesībās radīts statuss ar savu dokumentu. Bērniem mūsdienās tas vairs netiek piešķirts.

Slazds ģimenēm, kuru bērns dzimis ASV

Ja latviešu ģimenei bērns piedzimst ASV, bērns pēc ASV tiesībām ir ASV pilsonis pat tad, ja ģimene pēc mēneša atgriežas Latvijā un bērns ASV vairs nekad nedzīvo. ASV pilsonība nozīmē pienākumu iesniegt ASV nodokļu deklarācijas neatkarīgi no dzīvesvietas, un finanšu kontu informācijas apmaiņas dēļ Latvijas banka par šādu klientu ziņo. Cilvēkus, kas par to uzzina pieaugušā vecumā, angliski dēvē par „nejaušajiem amerikāņiem“.

Otra šī paša slazda puse ir ceļošana: ASV pilsonim ir jāieceļo un jāizceļo no ASV ar ASV pasi, tāpēc bērnam faktiski jāuztur divi dokumenti. No pilsonības var atteikties, bet tā ir maksas un laikietilpīga procedūra ASV konsulātā, un no jau radušajām nodokļu saistībām atteikšanās neatbrīvo ar atpakaļejošu spēku. Ja šāda situācija ir ģimenē, agri jākonsultējas ar nodokļu konsultantu, kas strādā ar ASV nodokļiem, nevis jāgaida, kamēr bērns kļūst pilngadīgs.

Divas pilsonības: kad tās var paturēt

Latvijas tiesības dubulto pilsonību pieļauj ierobežoti. Bērns, kurš divas pilsonības ieguvis dzimšanas brīdī, tās var saglabāt. Pieaugušajam otras pilsonības iegūšana bez Latvijas pilsonības zaudēšanas ir atļauta ar likumā uzskaitītajām valstu grupām, kurās ietilpst Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstis, kā arī atsevišķas citas likumā nosauktas valstis.

Aktuālo sarakstu un nosacījumus jāskatās spēkā esošajā Pilsonības likuma redakcijā portālā likumi.lv, jo tas laika gaitā ir mainīts. Ja otra pilsonība ir no valsts, kas sarakstā neietilpst, sekas var būt Latvijas pilsonības zaudēšana, un šādā gadījumā pirms jebkuru dokumentu iesniegšanas ir vērts konsultēties ar juristu, kas specializējas pilsonības un migrācijas jautājumos, vai ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti